Nīcas novada mērs Agris Petermanis jau otro mēnesi mēģina tikt skaidrībā, ko pašvaldībai darīt ar 7 metrus dziļo betona "caurumu" tās teritorijā.


Šī septiņus metrus dziļā, vaļējā šahta atrodas kāpās Nīcas novada Grīnvaltu ciema teritorijā, posmā starp Klaipēdas šoseju un pludmali. Betona tornis, kas atrodas līdzās šahtai, kalpo kā atskaites punkts gan skrējējiem, gan nūjotājiem, kas no Liepājas dodas Dienvidu virzienā, bet taku, kas vijas gar bīstamo objektu, nereti izmanto nūjotāji, riteņbraucēji vai garākās pastaigās devušies liepājnieki. 


Pēc lasītāja vēstules publikācijas portālā lūdzām Nīcas novada domes priekšsēdētāju Agri Petermani sniegt atbildi, kāpēc šāds bīstams objekts joprojām atrodas viegli pieejamā, nenorobežotā teritorijā? Ko pašvaldība ir darījusi vai darīs, lai pasargātu gan savus iedzīvotājus, gan dabas tūristus?


15.janvārī Nīcas mērs e-pasta vēstulē atbildēja: "Paldies par jautājumu – skaidroju situāciju. Tikko būs skaidrs, atbildēšu".

Pēc pāris nedēļām vēl nesagaidījuši nekādu atbildi, zvanījām uz pašvaldību. Mēra kungs laipni atbildēja, ka joprojām skaidro "juridiskos aspektus", jo šīs teritorija esot privātīpašums.


12.februārī irliepaja.lv atļāvās vēlreiz atgādināt, ka gaidām atbildi. Petermaņa kungs apgalvoja, ka "atbilde tiek gatavota".

Pagājusi vēl viena nedēļa, un joprojām nekā.


Pēc vairāku portāla lasītāju neoficiālas informācijas teritorija ar bīstamo objektu pieder bijušajam "Liepājas metalurga" īpašniekam Sergejam Zaharjinam un ir daļa no viņa īpašuma "Marijas". Negribas ticēt, ka šis kungs neatsauktos pašvaldības aicinājumam, vai nu aizbērt bīstamo šahtu, vai iežogot savu īpašumu, lai tajā nejauši neieklīstu nepiederošas personas un, nedod Dievs, gūst traumas.


Piebildīsim, ka, laikā nesniedzot atbildi, Petermaņa kungs kā amatpersona ir pārkāpis gan Informācijas atklātības likumu, gan likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".


Likums noteicis, ka "Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām". Tāpat ir noteikti termiņi, kuros ir jāsniedz atbilde – 7, 10, 15 vai maksimāli 30 dienu laikā, ja "informācijai nepieciešama papildu apstrāde", turklāt "ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam".