Ceturtdien, 28.septembrī, galerijā "Romas dārzs" kuplā skaitā bija pulcējušies bijušie rūpnīcas "Liepājas metalurgs" darbinieki ar kādreizējo akcionāru Sergeju Zaharjinu un valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu priekšgalā.

Sanākušo vidū bija arī kādreizējais "Liepājas metalurga" sporta kluba vadītājs Ilgvars Šēns, kādreizējais tēraudkausēšanas ražotnes inženieris, vēlākais skandalozi slavenais politiķis Valērijs Kravcovs un citas pazīstamas sejas.

Iemesls šai sanākšanai bija gan senāk 28.septembrī plaši atzīmētā Metalurgu diena, gan ar "Liepājas metalurga" vēsturi saistītas nelielas gleznu un piemiņas lietu izstādes atklāšana.

Izstādes centrālais eksponāts līdzās Valtera Uztiča un citu liepājnieku gleznām ir nezināma vācu karagūstekņa 1946.-1947.gadā filigrāni gleznots lielformāta darbu, kurā atainota milzīgā rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorija un ēkas. Gleznu "Liepājas metalurga" valdes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins pēc restaurēšanas dāvinājis galerijai "Romas dārzs".

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš (no kreisās), Ivars Kesenfelds, Sergejs Zaharjins un Valērijs Terentjevs. Foto: irliepaja.lv.

Kā klātesošajiem pastāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, pirmo reizi nezināmā autora radītā glezna pavīdējusi fonā toreizējam rūpnīcas direktoram Pēterim Zvaigznem kādā fotogrāfijā ap 1947.-1948.gadu. Vēlāk glezna atradusies arī citu rūpnīcas direktoru kabinetos. Kā portālam irliepaja.lv atzina Zaharjins, "direktori mainījās, bet glezna palika".

Sergejs Zaharjins: "Glezna atradās rūpnīcas direktora kabinetā vecajā administrācijas ēkā. Kad uzcēla pārvaldes jauno ēku, glezna bija pazudusi. Daudzi zināja, ka es šo gleznu meklēju. Pēc daudziem gadiem pie manis atnāca padzīvojis cilvēks un jautāja: "Zaharjin, vai taisnība, ka jūs meklējat to gleznu?" "Jā, meklēju." "Kāpēc jums to vajag, gribat pārdot? " Teicu "Nē, gribu, lai atgriežas rūpnīcā, jo tā ir rūpnīcas vēsture." "Es jums pateikšu, kur tā ir." Glezna bija glabājusies "Liepājas metalurga" vecajā kluba ēkā – pretī tagadējam Liepājas Olimpiskajam centram. Glezna bija sabojāta, bet es vērsos pie māksliniekiem-restauratoriem, un viņi to atjaunoja. Kad pieliku to atkal pie sienas direktora kabinetā, visi, īpaši vecie metalurgi, kas ienāca kabinetā jautāja vienu un to pašu: "Vai tiešām tā ir TĀ glezna?""

Ekspozīcijā apskatāmi arī vairāki ar rūpnīcas vēsturi saistīti priekšmeti. Foto: irliepaja.lv.

Kad "Liepājas metalurgu" slēdza, paņēmu gleznu pie sevis. Tagad visas "Metalurga" gleznas, kuru gan palicis pavisam maz, uzdāvināju galerijai "Romas dārzs" un, pateicoties Ivaram Kesenfeldam, tās un arī priekšmeti, ko atdāvināju galerijai, tagad būs pieejami katram metalurgam un galerijas apmeklētājam."

"Liepājas metalurga" bijušais direktors Valērijs Terentjevs portālam pastāstīja, ka, kopš brīža, kad uzņēmumu savā ziņā pārņēma valsts ieceltais maksātnespējas administrators, viņam par "Liepājas metalurga" muzeja eksponātiem vairs neesot nekādu ziņu.

Sergejs Zaharjins (no kreisās) un Gunārs Silakaktiņš. Foto: irliepaja.lv.

Terentjevs atcerējās, ka bijis pat tāds unikāls eksponāts kā tērauda nepārtrauktās liešanas iekārta mērogā 1:100, precīza līdz pēdējai skrūvītei, ko izgatavojis rūpnīcas inženieris Gunārs Brikmanis.

"Ja man nebūtu 75, bet 55, sāktu meklēt, kur viss palicis," atzina Terentjevs.

Svilpe, kas rūpnīcas strādniekiem vēl pirms Pirmā pasaules kara ziņoja gan par maiņas sākumu, gan beigām. Foto: irliepaja.lv.

Sanākušie "Liepājas metalurga" veterāni ar klusuma brīdi godināja šogad mūžībā aizgājušos kolēģus, bet vēlāk savstarpējās sarunās atcerējās vecos, "Liepājas metalurga" ziedu laikus, kad katrs desmitais liepājnieks bija saistīts ar uzņēmumu vai tā paspārnē esošo sporta klubu, kurš apvienoja gan futbola, gan basketbola, gan hokeja spēlētājus.

Uzziņa

Par rūpnīcas "Liepājas metalurgs" dzimšanas dienu uzskata 1882.gada 28.septembri, kad Jaunliepājā sāka celt stiepļu un naglu rūpnīcu "Bekers&Co". Rūpnīcas celšanu strauji augošajā pilsētā noteica pirms dažiem gadiem atklātā Liepājas-Romnu dzelzceļa līnija.

Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca turpināja darboties kā Liepājas drāšu fabrika, u ntā bija otrs lielākais uzņēmums Liepājā.

1945.gadā rūpnīcu pārdēvēja par "Sarkano metalurgu".

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1997.gadā rūpnīcu nodeva privatizācijai. 2011.gadā tika uzbūvēta eletrokausēšanas krāsns, kas 2012.ghadā bija sasniegusi projektētās jaudas – gandrīz 850 tūkstoš tonnu gadā.

Pasaules finanšu krīzes iespaidā rūpnīca 2013.gadā nonāca finansiālās grūtības un iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu.

Bankrotējušo uzņēmumu iegādājās Ukrainas investors "KVV Group", 2015.gadā rūpnīca atsāka ražošanu, taču jau 2016.gada septembrī tika pasludināta par maksātnespējīgu.