Bieži, ieejot pa atjaunoto ieejas vārtu aili "Romas" dārzā, atceros par kādreiz lepnās, pat slavenās viesnīcas, restorāna un vīnu lieltirgotavas pirmajiem īpašniekiem un to mūža gaitām.
Šeit kā pirmie jāmin divi slaveni liepājnieki, kurus piederas nosaukt par tagadējā Romas dārza tapšanas autoriem.
Liepājas vēsturē nu nekādi neiztikt ar pašā pilsētas centrā 19. gadsimta beigās tapušo "Romas viesnīcas" projekta autoru Paula Maksa Berči vārdu. Taču arī šodien ir nepelnīti aizmirsts šīs būves pirmais īpašnieks Nikolajs fon Ramedlovs (Ramedloff). Tieši pateicoties viņa naudai, enerģijai un izdomai šodienas īpašniekiem ir bijusi dota iespēja likt no jauna atdzimt jaunajai Liepājas "Romai".
1880. gadā arhitekts Berči bija saņēmis pasūtījumu izstrādāt metu tirdzniecības pasāžai, kas savienotu Zivju ielu ar Stendera ielu. Sākotnējā gruntsgabala īpašnieka, nupat kā amatā ieceltā Liepājas policijmeistara Nikolaja fon Ramedlova iecerēta bija plānota divu stāvu būve ar divām veikalu rindu galerijām, kas savieno abas ielas. Arhitekts plānoja tās vidū apļveida laukumu ar strūklaku. Barons Ramedlovs 1871. gadā bija precējies ar Varšavas tirgotāja meitu, skaisto polieti Mariju Eleonoru Kosialkovski (Kossialkovsky) un vasarās, ceļojot pa Eiropas pilsētām, novērojis šādu tirdzniecības pasāžu izaugšanu vai visās lielajās Rietumeiropas pilsētās. Viņš bija enerģisks vīrs, kam sievas pūra nauda un amata ienākumi nākotnē aicināja ķerties pie tik grandioza tirdzniecības pasāžas projekta Kurzemes guberņas provinces pilsētā Liepājā.
Berči "Romas" būvprojektu domes būvkomisija apstiprināja 1881. gada 28. septembrī. Kā būves ģenerāluzņēmēju Berči bija ieteicis savu draugu, būvfirmas un Priekules ķieģeļu cepļa īpašnieku Vilhelnu Johanu Rīgi (Riege).
1882. gadā uz Ziemassvētkiem Ramedlova "торговые ряды" ievācās pirmie tekstila un ādas galantērijas, grāmatu, rakstāmpiederumu un spoguļu, arī mednieku veikali. 1882. gadā Ramedlovs atklāja arī viesnīcas Hotel de Rome II stāva viesnīcas telpas ar restorānu gan viesiem, gan pašiem liepājniekiem. Policijmeistars visiem spēkiem savu lolojumu centās uzturēt lepni un konkurēt gan ar lepnāko, "Hotel St-Peterburg", gan "Hamburga" un "Kronštat" viesnīcām un restorāniem.
Taču... gandrīz no skaidrām debesīm atskanēja nepatikšanu pērkona dārdi, kas pazudināja gan pašu Liepājas augstāko policijas ierēdni, gan viņa "Romu" un vēlāk atņēma arī viņa dzīvojamo villu un kauna dubļos iemina barona vārdu.
Vairāk par to – nākamajā stāstā.
"Hotel de Rome" reklāma 1884.gada laikrakstā: