Ar Pilsētas attīstības komitejas 16.marta lēmumu Līvas (agrāk – Bārenbuša) kapsētas lielās kapličas pagrabstāva kriptām (Cenkones ielā 18/20) noteikt īpašu statusu – Johana Vilhelma Rīges dzimtas apbedījumu vieta. Komitejas balsojums vēl jāapstiprina domes sēdē šonedēļ.

Ierosinājums par šāda lēmuma nepieciešamību nāca no Kapsētu pārvaldes pēc tam, kad pašvaldībā pērnvasar tika saņemts Johana Vilhelma Rīges mazmazmeitas Hannelores Debusmannas iesniegums ar lūgumu pēc viņas nāves urnu ar mirstīgajām atliekām apbedīt Līvas kapsētas lielās kapličas kriptās.

Līvas kapsētas kapliču pēc arhitekta Maksa Paula Berči projekta ir būvējis iesniedzējas vecvectēvs būvuzņēmējs Johans Vilhelms Rīge (1838–1894). Būvuzņēmējs "vēlējies Liepājai atstāt piemiņu par sevi, Bārenbuša kapos uzceļot vispārējai lietošanai paredzētu kapliču, kas vienlaikus bija iecerēta arī kā ģimenes apbedījumu vieta" (Imants Lancmanis, Angelika Berči, "Berči", R., 2012., Valters un Rapa).

Virs kapličas ieejas durvju portāla redzams valsts nozīmes mākslas piemineklis – smilšakmenī veidots cilnis "Eņģelis". Aigara Štāla foto.

Kapliča būvēta 1894. – 1896.gadā, un tās pagrabstāvā joprojām atrodas Rīges dzimtas kapenes, kurās apbedīts arī pats Johans Vilhelms Rīge, kā arī septiņi citi dzimtas piederīgie.

Kā komitejas sēdē deputātiem skaidroja Kapsētu pārvaldes direktors Mairis Plūksna, šobrīd no divdesmit kriptām aizņemtas astoņas.

Hannelore Debusmanna iesniegusi dokumentus, kas apliecina viņas radniecību ar Rīges dzimtu. Saskaņā ar Liepājas domes 2015. gada 10. decembra saistošajiem noteikumiem “Liepājas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā dzīvesvieta ir bijusi Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Taču saskaņā ar saistošo noteikumu 17. punktu slēgtā kapsētā var apbedīt arī tādus mirušos, kuriem dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Liepājas pilsētas labā.

Lēmums par Līvas kapsētas lielās kapličas pagrabstāva kriptu īpašo statusu pamatots arī ar Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta spriedumā (lieta Nr.2018-08-03) paustajām atziņām, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves. Satversmes tiesa uzsvērusi miruša cilvēka cieņas konstitucionālo ietvaru, norādot, ka cilvēka cieņa kā konstitucionāla vērtība raksturo cilvēku, kā augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās attiecībās, gan arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Respektējama ir cilvēka dzīves laikā izteiktā griba tikt apbedītam noteiktā veidā.

Ņemot vērā to, ka iesniedzējas lūgums balstīts vēsturiskos faktos ar mērķi saglabāt dzimtas piemiņu, dzimtai piederīgie ir apbedīti Līvas kapsētā, kā arī, novērtējot Johana Vilhelma Rīges dzimtas ieguldījumu, atstāto kultūrvēsturisko un arhitektonisko mantojumu un veiktos ieguldījumus Liepājas pilsētas un sabiedrības labā, pašvaldības ieskatā kriptām ir nosakāms šis īpašais statuss.

Līvas kapu kapličas ēka ir sarežģītas konfigurācijas, izmantotas romānikas formas, kas savītas ar Bizantijas arhitektūras elementiem. Visas detaļas veidotas augstā mākslinieciskā un amatnieciskā kvalitātē, to visu noslēdz kupolveida jumts ar krustu.

Kapličas augstums – 12,18 metri.

Telpu plānojuma centrālajā daļā pirmā stāva līmenī atrodas ceremoniju zāle, aiz tās kāpnes uz pagrabstāvu. Pagrabā atrodas kapenes, kurās guldīta Rīges dzimta.