Vai žurnālistam ir tiesības publiski uzdot jautājumu par acīmredzamu nejēdzību, nolaidību, neizdarību, ko pieļāvusi vai nav pamanījusi amatpersona, un tikai pēc tam prasīt komentāru, paskaidrojumu?

Kādam anonīmam komentētājam pēdējā laikā šķiet, ka tā darīt nav ētiski, profesionāli utt. Pietiekami ilgi strādājot žurnālistikā (labprāt parādīšu arī savu diplomu, ja ir vēlme to redzēt), uzdrošinos teikt, ka ne tikai drīkst, bet vajag! Jo vairāk interneta portālā, kam ir cits formāts, kas ir daudz operatīvāks, nekā avīze vai žurnāls.

Retoriskais jautājums, ko uzdodam  portālā: "Vai tā tam ir jābūt?" un ko publicējam kopā ar uzskatāmu fotoattēlu, ir mūsu lasītāju pašu rosināts, un šo publikāciju mērķis ir tikai viens – palīdzēt Liepājai kļūt skaistākai, tīrākai, sakārtotākai. Ne vienmēr izdodas šo mērķi sasniegt, taču ļoti daudzos gadījumos ir izdevies (par to katrs pats var pārliecināties, uzspiežot uz birkas "vai tā tam ir jābūt" un paskatoties, kas ir mainījies pēc publikācijas)!

Ja mēs vienmēr rakstītu tikai tad, kad esam saņēmuši amatpersonu atbildes, vezums no vietas nekustētu. Bieži vien tieši publiski uzdodot jautājumu, nebūšanas tiek novērstas nekavējoties. Runājot kaut vai par to pašu grafiti uz "Lielā dzinatra" – acīmredzot, mājas saimnieki domāja, ka neviens to nav pamanījis, ja jau divus mēnešus nedarīja neko. Pēc publikācijas pietika ar divām dienām, lai "ledus sakustētos". Starp citu, "Lielais dzintars" operatīvi reaģēja uz publikāciju, negaidot, kad uzdosim jautājumu. Tā bieži vien rīkojas arī citas iestādes.

Ja reakcija neseko, paši lūdzam atbildīgās amatpersonas sniegt skaidrojumu, atbildi par publikācijā norādītajiem trūkumiem vai neizdarībām. Lūdzām arī Komunālo pārvaldi izskaidrot, kāpēc grants seguma ielu kopšana notiek šādi, jo ir skaidrs, ka liepājniekus tas neapmierina. Pagaidām gan vienīgā atbilde, ko saņēmām, ir "ko lai skaidrojam, ja Ozolu ielā dzīvojošais pensionārs pats vislabāk zina, kā pilsētā pareizi ir jāgreiderē ielu grants segums?"

Diemžēl amatpersonas vai viņu sabiedrisko attiecību speciālisti mēdz reaģēt arī vīzdegunīgi un pat neatbildēt, lai gan tas nekādi neatbilst likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" rakstītajam: "Masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām".

Tāpēc par efektīvāku atzīstam tieši publisku jautājumu uzdošanu, jo pat tad, ja amatpersona atļaujas neatbildēt, portāla lasītāji vismaz ir informēti – gan par problēmu, gan amatpersonu reakciju vai nereaģēšanu.

Tā domājam arī turpināt.