Šodien, 18. augustā, portāls irliepaja.lv slēdz savu desmito, bet rīt jau turpina  vienpadsmito dzīves gadu. Strauji auļojošā gadsimta skrejā, kad nonīkst pat diženi ozoli, desmit gadi ir ievērojams laika sprīdis.


It spilgtā atmiņā 2011. gada augusts, kad tīmekļa portāls Liepājas sabiedrībai startēja ar visai ambiciozu kredo – "Mēs rakstām par to, par ko citi klusē". Šodien gan pašiem šķiet, ka šādi puiciski paziņojumi vairs neatbilst desmitgadīgam pusaudzim. Taču toreiz mums šķita netaisni, ka "Kurzemes Vārds" uz mūžu mūžiem Liepājas vienīgās  patiesības patentu reģistrējis  tikai Pasta ielas namiņā.


Ar savu citādo pieteikumu


irliepaja.lv pēc cienījamu un solīdu ļaužu viedokļa  toreiz uzvedās kā ķeceri, pilsoniskā miera traucētāji un domes kabinetos ieklīduši huligāni.

Margināļi, kam allaž savs atšķirīgs viedoklis kabatā. Piedalīties, ietekmēt, norādīt uz dārgi samaksātajām nejēdzībām un diemžēl – lēmumu pieņēmēju analfabētismu,  kam šobrīt klāt nākusi ļaužu tumsonības koviddvaka.


Irliepja.lv bija mazas veiksmīgu uzņēmēju un intelektuāļu blakusdarbs liepājniekiem gan biznesā, kultūras un mākslas  izpausmēs, gan vairāku simtu liepājnieku dzimtu vēstures atklāsmēs.  


Šodien, paceļot gaiši vasarīgo plānstikla vīna glāzi un atkārtojot mūsu iecienīto tostu: "Par panākumiem mūsu bezcerīgajā lietā!", liekas, ka tik bēdīgi vairs nav, un lai mums pietiek arī turmāk i gudrības, i zināšanu un arī nekaunības noturēties niķīgā divdesmit pirmā gadsimta laika zirga sedlos!