Par pelēko kardinālu sauktais „Vienotības” ierindas biedrs Juris Aizezers izveidojis biedrību "Izglītības centrs", kas neizglīto, paniski baidās no interesentiem, un nojauc vēsturiskas ēkas.

Portāls jau vairakkārt rakstījis par vēsturiskās koka ēkas Dīķa ielā 6 nojaukšanu, un faktiski nelikumīgas, ar milzīgu un bezgaumīgu žogu apjoztas, autostāvvietas ierīkošanu šajā vēsturiskā centra daļā.

Ēkas Dīķa ielā 6 demontāžas būvprojektu pasūtīja biedrības „Izglītības centrs” pārstāve Kristīne Veinberga.

Portāls vēlējās noskaidrot, kas īsti ir, ar ko nodarbojas un ko izglīto šis „Izglītības centrs”, kura vārds publiski izskanējis vienīgi saistībā ar destruktīvu būvprojektu.

Vispirms jautāju Kristīnei Veinbergai. Viņa izklausījās visnotaļ pārsteigta un pārjautāja: „Kas tas „Izglītības centrs” tāds ir?”

Kad paskaidroju, ka tā it tā pati biedrība, kuras vārdā viņa pasūtījusi vēsturiskās ēkas demontāžu, Veinberga atcerējās, ka viņai kā arhitektei bijis līgums ar minēto biedrību šā projekta īstenošanai. Ar ko biedrība nodarbojas, viņai neesot zināms, jo neesot  tās biedre.

Savukārt biedrības valdes loceklis, partijas „Vienotība” ierindas biedrs Juris Aizezers vārdos bija skops. Uz jautājumu, kas ir „Izglītības centrs”, vispirms saņēmu lakonisku atbildi: „Tā nav telefoniska saruna”. Kad piedāvāju tikties klātienē, Aizezers paziņoja: „Mēs informāciju par savām komercdarbībām nesniedzam”.

Par komercdarbību Aizezeram gan nejautāju, tikai par izglītības darbu, jo statūtos norādītais biedrības mērķis ir: „Organizēt, veicināt un koordinēt pašvaldību kopīgus izglītības pasākumus. Sniegt konsultācijas un organizēt mācības izglītības sfēras novitātēs”.

Vēl noskaidroju, ka ar „Izglītības centru” saistīta kādreizējā Liepājas rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un Aizputes novada domes juriskonsulte Laila Kivila. Viņa runāt atteicās, aizbildinoties, ka „nezina kam pieder portāls irliepaja.lv”. Kad jautāju, kā var iestāties biedrībā, ja visa informācija tiek turēta tādā slepenībā, atbilde izpalika, bet vismaz saņēmu apstiprinājumu, ka teorētiski biedrībā iestāties varot.

Juridisko personu datu bāzē „Lursoft” pieejamā informācija vēsta, ka pēdējos gados nekādu saimniecisko darbību, izņemot Dīķa ielas 6 demontāžas būvprojekta pasūtīšanu, organizācija nav veikusi.

Kad telefoniski neizdevās iegūt jelkādu priekšstatu par „Izglītības centra” darbībām, kuras visticamāk arī netiek veiktas (vismaz ne tās, kas norādītas statūtos), devos meklējumos uz biedrības juridisko adresi Graudu ielā 27/29. Uz namu, kura īpašnieks ir Juris Aizezers.

Pa ceļam nofotografēju auto stāvlaukumu vietā, kur atradās nopostītais vēsturiskais nams. Acīmredzot fotografēšanu bija pamanījis kāds Aizezera algots darbinieks, kurš sāka sekot man pa pēdām.

Iegājis ēkā Graudu ielā 27/29, kurā, starp citu, izvietotas arī valsts iestādes, devos meklēt biedrību „Izglītības centrs”. Pa pēdām man visu laiku neatlaidīgi sekoja jau pieminētais vīrietis.

Kāpņu telpā, brīdī, kad tuvumā neatradās neviena liecinieka, viņš pienāca un, neizvēloties izteicienus, lika „vākties prom”.

Pajautāju, kādēļ un ar ko man darīšana? Atbildi nesaņēmu, toties izskanēja brīdinājums nefotografēt. Teicu, ka meklēju Izglītības centru, nevis fotografēju, lai gan, ja vēlētos, varētu to darīt. Mana atbilde vīrieti vēl vairāk satracināja, un viņš turpināja paģērēt, lai „vācos projām” un „nekad nesperu te savu kāju”.

Izglītības centru tā arī neatradu, taču, saskaroties ar dīvaino attieksmi, secināju, ka tā ir viena ļoti slepena biedrība, kurai ir, ko slēpt no sabiedrības. Iespējams, tā izveidota kā juridisks aizsegs tumšu darījumu veikšanai, par kādu uzskatāma arī arhitektūras pieminekļa diskutablā nojaukšana.

Jura Aizezera darbiniekiem, šķiet, piemirsis, ka dzīvojam tiesiskā un civilizētā valstī, un nav vairs 90-tie gadi, kad pa pilsētu braukāja skūtgalvaini bandīti, kuri varēja diktēt, kas un ko drīkst fotogrāfēt.

Piebildīšu, ka šajā namā atrodas arī partijas „Vienotība” birojs, un tas taču ir politiskais spēks, kas iestājas par tiesiskumu un atklātību.

Tad kā tas nākas, ka partijas „ierindas biedra” iecienījis visai slēptas darbības formas, bet nodaļas priekšgalā ir cilvēks, kura leksika drīzāk piedien slāviskas izcelsmes kriminālistam, nevis proeiropeiskas partijas vietējam līderim?