Nams Rožu ielā 28 var lepoties gan ar interesantu "biogrāfiju", gan arhitektūru. Ilgus gadus tam gan nebija veicies ar kārtīgu saimnieku, un nams stāvēja tukšs, līdz to pamanīja liepājnieks Jānis Vilmanis. Nams esot savaldzinājis uzreiz, tikai licies tā kā par lielu. Galu galā pēc tam, kad apskatīts daudz citu māju, izcilā vieta Dzintaru ielas un Rožu ielas stūrī netālu Jūrmalas parka un pludmales un tajā pašā laikā – gandrīz pilsētas centrā tomēr pārliecinājusi. Un, protams, pats koka nams.


"Man bija divi varianti – vai nu tukšs zemesgabals vai māja, bet par vienu biju pilnīgi pārliecināts: ka ir jādabū vieta pilsētas centrā," atklāj nama saimnieks, piebilstot:


"Par to, ka pēc tam, kad pabeigšu savas darba gaitas, es būšu atpakaļ Liepājā, biju pārliecināts par visiem divsimt procentiem."

Lai gan darba gaitas Jelgavā Jānis vēl nav beidzis, savas nākamās dzīvesvietas sakārtošanai Liepājā viņš jau nopietni ķēries klāt, jo, izņemot labu darbu, nekas cits viņu Jelgavā neturot.


Sāk ar notekām un skursteņiem
Māju nopircis 2018. gada augustā, tajā pašā rudenī Jānis sakārtojis notekas, skursteņus un trīs krāsnis, kas visas ir atjaunotas un saglabātas. Pavasarī ievilkta centrālapkure, kanalizācija, ūdens.


"Paralēli Kristīne Veinberga sāka ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kam sekoja ēkas restaurācijas projekts piecās kārtās".


Līdz šim brīdim izticis bez pašvaldības atbalsta, pirms sākt restaurācijas darbus, iesniedzis pieteikumu un... palicis bešā.


"Kaut kāda muļķīga pārpratuma pēc nebija nomaksājis nekustamā īpašuma nodokli – 14 eiro. Kā tas bija paslīdējis garām, nudien nezinu, bet ar to pietika, jo NĪN parādu – kaut santīms – nedrīkst būt, ja pretendē uz pašvaldības finansējumu."


Taču nākamajā reizē Rožu ielas 28. nama saimniekam parādu nebija, un atbalstu fasādes, tajā skaitā logu un ieejas durvju restaurācijai, viņš saņēma – gandrīz 26 000 eiro.


Pavisam nesen Kuldīgas restauratora Edgara Raituma atjaunotie seši logi un durvis atgriezušies savā vietā, bet mājas ielas puses fasāde saņēmusi pirmo krāsas kārtu.


Darbi turpinās arī divstāvu nama iekšpusē, kur sešās pirmā stāva istabās atjaunots sienu apmetums un turpinās griestu rozešu un tā saukto bagešu – dekoratīvu sienu apmaļu atjaunošana. Mansarda stāva remonts un, iespējams, pārbūve paredzēta pēc tam, kad pirmais stāvs jau būs kļuvis apdzīvojams. Tālredzīgi sakārtota arī nelielā sētas māja, ko Jānis sauc par savu "pensijas kapitālu". Namiņam pievilktas visas komunikācijas, "atliek vien izremontēt un varu izīrēt".


Nākamais solis būs ēkas vecā jumta nomaiņa ar cinkoto skārdu, stāsta saimnieks. Arī šim mērķim paredzēts pašvaldības līdzfinansējums, un Jānis jau gatavo dokumentus. Kopumā, kā zināms, vienai ēkai pašvaldība piešķirtais līdzfinansējums nevar pārsniegt 50 000 eiro.


Barona Pļetņeva un daktera Kaires nams
Ēka būvēta 1880. gadu beigās kā vasarnīca baronam Pļetņevam. Tā bijusi neliela viena stāva koka ēka ar divslīpju jumtu. Kā raksta Kristīne Veinberga,


"ēkas fasāžu apdare veidota historisma formās ar neoklasicisma elementiem, akcentējot galveno ieeju ēkā, kas atradās kreisajā malā".


Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes uzziņā var lasīt: "Iekštelpu apdare vienkārša ar griestu rozetēm, uz sienām papīra tapetes un starp telpām plašas divvērtņu durvis. Katrā istabā ir krāsns. Pret dārzu bija neliela, vaļēja koka veranda pie ēdamistabas. [..] 20. gadsimta sākumā ēku paplašina un pārbūvē par dzīvojamo ēku ar lielu virtuvi pagalma piebūvē un verandu visā ēkas platumā pret Dzintaru ielu. Tagad ieeja ēkā ir otrā malā un pie tās ir ieejas priekšnams, un aiz tā – vannas istaba un tualete.


Telpās ieliek jaunu dēļu grīdu un modernu grīdas segumu – dabīgo linoleju ar tepiķveida rakstu.


[..] Jumta stāvā ir istabas, un no vienas ir izeja uz terasi, kas izbūvēta uz verandas jumta. 1920. gados gala verandu aizbūvē, pievienojot mazajām telpām, lai paplašinātu istabas".


Šajā laikā ēkā dzīvo dabaszinātnieks, aptiekārs, pilsētas ārsts un Žēlsirdīgo māsu skolas dibinātājs Liepājā Dr. Aleksandrs Kaire (1873-1936), kuram šeit bija arī pieņemamā telpa.


Ēka ir īpaši interesanta ar to, ka visu 20. gadsimtu pārbūves tajā vairs nav notikušas.  Dr. Kaire tikai nedaudz modernizējis vannas istabas un tualetes telpas.


"Būtībā ēkas arhitektūra, būvgaldniecība un telpu apdare paliek nemainīga līdz šodienai," secinājusi K. Veinberga.