Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā liepājniece Lidija Gūtmane bija devusies uz Salaspils koncentrācijas nometni, kur viņa bija ieslodzīta kā bērns.

Lidija, kas visu mūžu nodzīvojusi Liepājā, izaudzinājusi divas meitas un joprojām dzied korī “Līva”, bija viena no 2802 bērniem, kas kara laikā atradās Salaspils nometnē. No turienes viņu aizveda uz Liepājas zīdaiņu namu, vēlāk pārvietoja uz bērnunamu, bet 1947.gadā adoptēja liepājnieku bezbērnu ģimene.

Salaspilī Lidija un viņas māte nonākušas pēc tam, kad 1943.gada pavasarī nacisti īstenoja partizānu iznīcināšanas operāciju “Ziemas burvība”, kuras laikā Baltkrievijā dedzināja sādžas, apšāva cilvēkus, bet izdzīvojušos, arī mātes ar maziem bērniem, nosūtīja uz Salaspili.

To, ka viņa nāk no Baltkrievijas un ir dzimusi 1942.gada 20.oktobrī Vitebskas apgabala Rosicas ciemā, Lidija uzzināja tikai 64 gadu vecumā, kad viņas rokās nonāca brīnumainā kārtā saglabājušies Liepājas zīdaiņu nama dokumenti. Savu mammu un 1948.gadā dzimušo pusbrāli pirmoreiz mūžā Lidija ieraudzīju fotogrāfijā 2014.gada 17.augustā.

Kopš tā laika Lidijai Gūtmanei bijušas gan emocionālas tikšanās ar vēl dzīvajiem radiniekiem Baltkrevijā, gan tepat, Latvijā.

Arī brauciens uz Salaspili, kur jau otro gadu 8.maijā notiek nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākums ar valsts augstāko amatpersonu līdzdalību, Lidijai šogad izvērties ārkārtīgi saviļņojošs. Par to varēja pārliecināties arī Latvijas televīzijas skatītāji – 8.maija reportāžā no Salaspils nometnes tieši Lidija Gūtmane bija tā, kas, asarām acīs, uzrunāja TV skatītājus, vaicājot: Kāpēc gan cilvēki nevarētu dzīvot mierā? Kāpēc vienmēr jācieš nevainīgiem cilvēkiem?

Lidija ar pateicību atceras salaspilieša, Saeimas deputāta Veiko Spolīša ģimenes viesmīlību, Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara izjusto uzrunu piemiņas brīdī Salaspils nometnē, sarokošanos ar Valsts prezidentu piemiņas dienai veltītajā dievkalpojumā Doma baznīcā.

Bijušajā koncentrācijas nometnē pie kādreizējās bērnu barakas Lidija Gūtmane nolikusi ziedus un spēļu lācīti – kā piemiņu tiem bērniem, kuri tur atradās kara laikā.

Piemiņas pasākumi ir atgriezuši Salaspili Latvijas Otrā pasaules kara vēstures izvērtējuma apritē. Lidija, tāpat kā Salaspils novada mērs cer, ka ar laiku Salaspils būs tā piemiņas vieta, kurā 8. maijā varēs vienoties visu tautību Latvijas iedzīvotāji. Līdz Latvijas Republikas simtgadei tur paredzēts atklāt arī jaunu memoriālu ekspozīciju.