Jau 2011.gada nogalē mūsu pašvaldības amatpersonas ar mēru Uldi Sesku priekšgalā sāka arvien skaļāk un biežāk runāt par kurortoloģijas attīstību Liepājā. Pagājuši jau pieci pilni gadi.

2011.gada 20.decembra pašvaldības izdevuma "Katram Liepājniekam" ievadrakstā ar virsrakstu "Ar aizrautīgu darbu un Dieva svētību ir jāturpina labi iesāktais" Uldis Sesks informēja liepājniekus, ka "soli pa solim iekustinām vēl vienu perspektīvu nozari – kurortoloģiju". Jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem tika uzsākti izpētes darbi ūdens sastāvam un izpētei vēsturiskajā urbumā 1400 metru dziļumā.

Šajā periodā par kurortoloģiju, Liepāju kā kurortpilsētu, par Eiropas fondu piesaistīšanu mūsu pilsētas kūrortiem, par dažādām lemšanām, spriešanām, sanāksmēm un plāniem ir dzirdēts tik daudz, ka ne visai labi informētam Liepājas partijas politikas lietotājam varētu šķist, ka kurortoloģija šeit sit augstu vilni, iebrauc autobusi, vilcieni un lidmašīnas ar tūristiem un slimniekiem, kas šeit atstāj daudz naudas, aizpilda viesnīcas un sanatorijas, nodarbina tūkstošiem liepājniekus un lietderīgi izmanto šeit sabūvēto, valstī modernāko infrastruktūru.

Tomēr kā ir īstenībā? Vai piecu gadu laikā bez prātošanas un plānošanas ir arī kāds "sausais atlikums". Cik tūristu atbraukuši uz Liepājas "kurortoloģiju", cik jaunas darba vietas radītas, kas uzbūvēts?

Pēc atbildēm portāls vērsās pie domes sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājas Zitas Lazdānes. Atbildēs izdalītas piecas galvenās sadaļas:

1. Iniciēta medicīnas tūrisma un kurortoloģijas jomas attīstības darba grupas izveide, kuras sastāvā ir veselības ministre, Veselības ministrijas valsts sekretārs, Jūrmalas pilsētas un Liepājas pilsētas domes pārstāvji, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupas galvenais mērķis – nodrošināt medicīnas tūrisma un kurortoloģijas jomas attīstību Latvijā un izstrādāt risinājumus to veicināšanai un attīstībai.

2. Liepājas pilsētas Jūrmalas parkam Baltijas jūras piekrastē no Roņu ielas ziemeļos līdz Pērkones kanālam un vecajiem fortiem dienvidos piešķirts kūrorta statuss.

3. Identificēti ES struktūrfondu līdzekļi pamatinfrastruktūras sakārtošanai.

4. Liepājas Reģionālajā slimnīcā ūdensdziedniecības procedūrās tiek izmantots no Liepājas dziļurbuma iegūtais minerālūdens, kā arī tiek piedāvāta dūņu terapija un vēl citi rehabilitācijas pakalpojumi.

5. Notiek sadarbība ar akciju sabiedrību "AmberStone Group", kas Liepājas Jūrmalas parka ziemeļu daļā plāno attīstīt kūrortviesnīcas un ūdens atrakciju parka būvniecības projektu. Uzņēmējs šobrīd vienkāršo un pielāgo projektu un biznesa plānu tā, lai kompleksu ir iespējams noslogot ne tikai vasarā, bet arī nesezonā. Līdz 2017.gada 15.aprīlim "AmberStone Group" jāprezentē koriģētais plāns, tad deputāti domes sēdē lems par tālāko.

Kā redzams, pagaidām visi ir papīra darbi, ja neskaita ūdensdziedniecības procedūras slimnīcā, kas gan tika veiktas jau pirms Ulda Seska iesāktās kurortoloģijas kampaņas.

Ir saprotams, ka šī nozare ir ļoti komplicēta un laikietilpīga. Kaut arī mūsu pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā, klimats šeit nav kā Turcijā vai Grieķijā. Vasara peļņas gūšanai ir pārāk īsa, lai segtu nesezonas zaudējumus. Kurortoloģiju šeit var attīstīt tikai privāti investori ar pašvaldības atbalstu.

Riski investoriem ir milzīgi, un atdeve nav garantēta. Tādēļ arī kurortoloģija pēdējos 25 gadus nav attīstījusies tā, kā gribētos, un arī slavenā sanatorija stāv tukša faktiski no padomju laikiem. Savukārt, pašvaldībai risku ir mazāk. Ja nu vienīgi izraisīt kādu skepsi un neticības smīnu, amatpersonām kārtējo reizi pirms vēlēšanām plātoties ar lieliem attīstības plāniem.