“Liepājas metalurgs” ir tikai viena, lai arī nozīmīga mūsu valsts ekonomiskā problēma, sarunā ar portālu atzina Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.

Viņš pauda viedokli, ja nepieciešams, arī LPS ir gatava iesaistīties „Liepājas metalurga” problēmu risinājuma meklēšanā, taču galvenais, no kā šobrīd atkarīgs uzņēmuma liktenis, ir uzņēmuma akcionāri un viņu gatavība sēsties pie sarunu galda.

Diemžēl LPS vadītājs neredz iespēju, kā valsts vai pašvaldība to varētu ietekmēt.

Jaunsleinis uzskata, ka valsts 2009.gadā, kad galvoja par "Liepājas metalurga" saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā bankai "UniCredit", pieļāva lielu kļūdu, nenodrošinot savu interešu pārstāvību uzņēmuma padomē. Savukārt, ja valsts uzņēmās šādu risku, tai bija pienākums uzraudzīt un kontrolēt uzņēmumu.

Problēmas sakni Jaunsleinis saskata faktā, ka savulaik, izsniedzot galvojumu „Liepājas metalurgam”, nav izpētīti visi riski, un  izstrādāts plāns gadījumam, ja uzņēmums nonāks krīzes situācijā. Tagad, kad šāda situācija pienākusi, rodas iespaids, ka neviens tam nav bijis gatavs un nezina, ko īsti darīt.

Pašvaldību savienības vadītājs atzina, ka nevar vērtēt situāciju smagās metalurģijas nozarē pasaules mērogā, taču, “ja pieļaujam pesimistiskāko variantu, tad jādomā par uzņēmuma pārstrukturēšanu, piesaistot jaunus investorus”.

Īstermiņā, uzņēmuma darbībai apstājoties, LPS būtu iespēja palīdzēt no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kā tas notika 1998.gadā, kad saasinoties attiecībām ar Krieviju, smagi cieta Latvijas zivju pārstrādes nozare, kas uzturēja vairākas valsts piekrastes teritorijas.

Tiesa, šāda palīdzība nav risinājums ilgtermiņā – atzīst Jaunsleinis.

Sarunā ar portālu Andris Jaunsleinis atzina, ka liela problēma ir arī apkures daugstās izmaksas un parādi par patērēto siltumenerģiju, kas valstī šogad sastāda 39 miljonus latu. Turklāt tiem ir tendence katru gadu pieaugt vidēji par desmit procentiem. No tā nav varējuši izvairīties arī liepājnieki, un, ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, šī problēma viņus skars vēl lielākā mērā.

Jaunsleinis uzskata, ka galējā liberālisma politika šobrīd nav piemērojama Latvijas ekonomisko problēmu risinājumam, un valstij un pašvaldībām vismaz uz laiku būtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā, investējot līdzekļus jaunu, perspektīvu uzņēmumu izveidē.  

Šāda rīcība, kā uzskata Jaunsleinis, palīdzētu sildīt ekonomiku, un dotu iespēju attīstīties daudziem jauniem, konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kuru pamatā ir labas idejas, bet kurus rīkoties kavē līdzekļu trūkums.