Saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādātajiem MK noteikumiem par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2024.gadā, Liepāja šogad no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņems 13 918 098 eiro.


Liepāja nebūt nav vienīgā pašvaldība, kas tiek dotēta, sadalot daļu no bagāto pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā, tādu ir vairums pašvaldību Latvijā.


Kāpēc tā, žurnālam "IR" skaidrojis Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis: "Kamēr inflācija un dzīves dārdzība kāpj, proporcionāli ar katru gadu pašvaldības saņem arvien mazāku daļu no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem. Šogad pie pašvaldībām nonāks aptuveni 16% no visiem nodokļu ieņēmumiem, bet vēl 2020. gadā tie bija 20%. [..] Sarukums sākās 2020. un 2021. gadā, kad no 80% līdz 75% tika samazināta pašvaldībām piekritīgā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet no 25% līdz 5% – no azartspēļu nodokļa. Tā bija kļūda."


Ir vēl citi iemesli, uz kuriem norāda žurnāls "IR": jānodrošina darbiniekiem minimālās mēnešalgas pieaugums no 620 līdz 700 eiro un par 43% jāpalielina pirmsskolas izglītības iestāžu zemākās algas likmes, stipri pieauguši arī pašvaldību procentu maksājumi par iepriekš ņemtajiem aizdevumiem.


Taču Liepāja ir pilsēta, kas lepojas ar saviem uzņēmumiem, ostu, Speciālo ekonomisko zonu, tūristiem. Tad kāpēc pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju reitingā, ko, izmantojot Finanšu ministrijas datus, izveidojis žurnāls "IR", 43 pašvaldību vidū tā ieņem tikai 33. vietu un atrodas zem Alūksnes novada? Aiz sevis Liepāja atstājusi vien virkni Latgales pašvaldību – Balvu, Līvānu, Varakļānu, Preiļu, Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadus, Rēzeknes pilsētu un novadu, kā arī Daugavpili.




Avots: Finanšu ministrija.