Pirmās demokrātiski vēlētās Liepājas pilsētas deputātu padomes deputāti, kas par tādiem kļuva 1989. gada 10. decembrī, un valde, ko no šo deputātu vidus ievēlēja 1990. gada 26. oktobrī un kas darbojās gandrīz piecus gadus līdz 1994. gada jūnijam, pieņēma veselu virkni Liepājai nozīmīgu, pat vēsturisku lēmumu.

Atceroties šo laiku pirms 30 gadiem, toreizējais pilsētas galva Imants Vismins, viņa vietnieks Andris Jaunsleinis un valdes locekļi nolēmuši aicināt kopā uz vēl vienu 20. sasaukuma deputātu “sesiju” gan toreizējos deputātus (neaicināti ir tikai padomju militāristi, kuriem 1993. gadā anulēja mandātus), gan tā laika pašvaldības darbiniekus.

Iecerētais kopā sanākšanas datums ir 22. maijs, vieta – protams, pilsētas domes nams Rožu ielā 6, par ko pirmais pilsētas galva Imants Vismins vienojies ar tagadējo – Jāni Vilnīti. Tā kā laika vēl daudz, sanākšanas rīkotāji sola informēt par iespējamām izmaiņām, ja tādas būs.


No pilsētas galvas līdz karogam un ģerbonim
Pirmo vēsturisko lēmumu jaunievēlētie deputāti pieņēma 1990. gada 5. oktobrī, proti,

lūgt Latvijas Republikas Augstāko Padomi 20. sasaukuma pilnvaru laikā “eksperimenta veidā” par savu izpildu un rīcības orgānu ievēlēt “pilsētas galvu” un “pilsētas valdi”,

kuras sastāvā var būt arī deputāti.

Šādu atļauju Liepājas deputāti saņēma, un jau 12. oktobrī sekoja nākamais lēmums par izpildkomitejas reorganizāciju, brīdinot vadību un darbiniekus par darba attiecību pārtraukšanu.

Vēl pēc divām nedēļām – 26. oktobrī – sekoja lēmums likvidēt Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja, vietnieka, sekretāra amatus un izpildkomitejas struktūrvienības, ievēlot pilsētas galvu un valdi. Par pilsētas galvu ievēlēja 84. vēlēšanu apgabala deputātu Imantu Visminu, kurš atstāja savu Liepājas papīra izstrādājumu fabrikas direktora amatu, gluži tāpat kā pirms diviem gadiem to nācās izdarīt viņa pēctecim uzņēmumā Jānim Vilnītim, arī viņš AS “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētāja amatu atstāja tā paša iemesla dēļ, jo tika ievēlēts par Liepājas domes priekšsēdētāju.

Valdē ievēlēja Andri Jaunsleini, Ingrīdu Junghāni, Silviju Demmi, Jevgeņiju Mickēviču, Juri Īlenānu un nu jau mūžībā aizgājušo Gunāru Kazeku.

Vēl 1990. gada novembrī pieņemts lēmums izveidot Kārtības policiju, un tad jau seko 1991. gads ar virkni visdažādāko lēmumu – par Liepājas Tramvaja pārvaldes nodošanu Latvijas Satiksmes ministrijai (līdz tam tā atradās PSRS Transporta un šoseju ministrijas pakļautībā);

lēmums par sarunu uzsākšanu ar Karostas (Kara pilsētiņas) garnizona pavēlniecību par katedrāles atdošanu pareizticīgo baznīcai; lēmums par zaļi sarkanā pilsētas karoga un Liepājas ģerboņa apstiprināšanu;

lēmums par ostas atjaunošanu vēsturiskajās robežās un tās atvēršanu “visa veida komercdarbībai” un citi.

1991. gada 28. augustā deputātu padome pieņem lēmumu par LKP Liepājas pilsētas komitejas vadošo darbinieku Oļega Mantuļņikova un Jurija Antona deputāta mandātu anulēšanu “līdz apstākļu noskaidrošanai par viņu darbību apvērsuma dienās”, bet nākamajā dienā – par to deviņu vēlēšanu apgabalu likvidēšanu, kuros bija ievēlētas PSRS militārpersonas.

Interesanti ir tā laika pašvaldības apkopotie dati par iedzīvotāju sastāvu. Vēl 1993. gadā latvieši Liepājā bija mazākumā – no 108 256 iedzīvotājiem latvieši bija 44 498, krievi – 45 315, bet 18 443 – dažādu citu tautību pārstāji.

Vairāk par iecerēto tikšanos būs zināms pēc 10. aprīļa, kad Liepājas pašvaldības 20. sasaukuma deputātu padomes valdes locekļi sanāks kopā un apspriedīsies, portālam irliepaja.lv pastāstīja Imants Vismins. Taču, lai apzinātu iespējamos tikšanās dalībniekus, visi, kas gatavi piedalīties, jau tagad laipni lūgti atsaukties, zvanot tikšanās koordinētājai Sandrai Šēniņai, telef. Nr. 27048864.