Piedāvājam iepazīties ar atbildēm uz portāla irliepaja.lv uzdotajiem jautājumiem, ko sniedza A.Puškina 2.vidusskolas direktore Edīte Plamše.

Portāls irliepaja.lv pirms nedēļas piedāvāja ikvienam ieskatīties skolu reitingā, ko ik gadu veido Draudzīgā aicinājuma fonds, izvērtējot skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātus dažādās skolu kategorijās. Vienlaikus izsūtījām jautājumus pilsētas vidusskolu direktoriem ar lūgumu sniegt atbildes, tostarp arī par Liepājas skolu vietu reitingā.

Pirmais atbildes sniegt solījies 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, taču viņu apsteigusi A.Puškina 2.vidusskolas direktore Edīte Plamše, kuras atbildes publicējam šodien.

Vairums Liepājas skolu direktoru uzskatot, ka skolu reitingi nav objektīvs izglītības kvalitātes rādītājs konkrētai mācību iestādei. Vai arī jūs tā uzskatāt? Vai tāds uzskats tomēr nav attaisnojums savai nevarībai?
Skolēnu valsts  olimpiāžu, konkursu  un ZPD lasījumu rezultāti tiešām nav visaptverošs skolas izglītības kvalitātes rādītājs. Sasniegumi nosauktajos lielumos  ir tikai viens segments – darbs ar talantīgākajiem talantiem. Izpaliek vērtējums valsts 2. kārtas olimpiādēs, sasniegumi konkursos, kurus neorganizē Valsts izglītības satura centrs (VISC), dalība projektos. Par to vajadzētu padomāt un ņemt vērā. Vienmēr procesi ir pilnveidojami. Un tas ir labi. Ja tā nenotiks, tad nebūs attīstības.

Izglītības iestādes kvalitatīvā darba rādītājs ir tās prestižs sabiedrībā, mērķtiecīgums un noturīgu rezultātu sasniegšana kopumā.

Domāju, ka visi  Liepājas vispārizglītojošo  skolu kolektīvi  ir varoši un inovatīvi. Nevarībai Liepājā nav vietas.

Kādēļ pilsētā, kurā ir sava augstskola, kurā māca nākamos skolotājus (Liepājas Universitāte), ir tik bēdīga situācija ar pedagogiem – gan kvalitātes ziņā, gan tajā, ka skolotāju vienkārši trūkst?
Liepājā katastrofāli trūkst skolotāji, kurus šeit  nesagatavo, vai sagatavo ļoti mazā skaitā – ķīmijas (nav Liepājā), fizikas , bioloģijas, angļu valoda (vidusskolā). Otrs aspekts ir atalgojums – jaunam cilvēkam nemotivējošs. Pašvaldībai noteikti ir jāizstrādā motivējošs algoritms, lai piesaistītu jaunos speciālistus – stipendijas, dzīvesvieta, utt. Kopumā jāpaaugstina skolotāja darba prestižs. Un no skolu skaita tas nav atkarīgs.

Ir topošie pedagogi, kuri mācās, lai iegūtu augstāko izglītību, bet pēc tam  skolā nestrādā. Gadu gadiem tas tiek apspriests – bez rezultātiem. Vienkārši jāsāk kaut ko darīt, lai skolas nepaliktu bez kadriem. Konferencē Rīgā klasiskās ģimnāzijas direktors R. Alijevs mums pauda, ka galvaspilsētas skolās situāciju glābj pensionētie skolotāji.

Vai Liepājas Universitātes absolventi kļūst par labiem pedagogiem?
Domāju, ka jā. Tie, kuri ir labi skolotāji ir arī Liepājas Universitātes absolventi. Mums nav pētījuma, lai apgalvotu pretējo.

Ļoti vēlētos, lai  Liepājas Universitātes absolventi atkal kļūtu par pedagoģisko  kadru kalvi Latvijas skolām.  Latviešu valodas, krievu valodas, fizikas, bioloģijas un citu mācību priekšmetu pedagogi nav sameklējami pat ar uguni.

Kā novērst to, ka vecāki nereti spiesti algot bērnam privātskolotāju par 10 eiro stundā, jo skolā attiecīgais priekšmets tiek pasniegts nekompetenti, pa roku galam?
Vecākiem ir tiesības griezties pie skolas administrācijas, ja rodas situācija un pārliecība, ka skolotājs ir neprofesionāls, lai risinātu jautājumu.

Vai skolu direktoru nevajadzētu nomainīt (neatkarīgi no viņa partijas piederības), ja viņa vadītā mācību iestāde mācību kvalitātes ziņā stagnē, piemēram, vairāk nekā piecus gadus? Vai līdzīgi tas varētu būt arī ar Izglītības pārvaldes vadību?

Tas gan ir Dibinātāja* ziņā un nav manā kompetencē. Katrai skolai ir citāda situācija un tajā ir jāiedziļinās. Sasteigti lēmumi pie laba gala nevar novest.

Braucot pa Liepājas-Rīgas šoseju jau vismaz gadus desmit var redzēt, ka Grobiņas ģimnāzijai ir sakopta apkārtne, labs sporta laukums. Tajā pašā laikā virknei Liepājas vidusskolu sporta laukums un skolas apkārtne gadiem izskatījās pēc nolaistas pļavas. Relatīvi tas neprasa daudz līdzekļu, un varēja iztikt bez Eiropas miljoniem, lai sakārtotu teritoriju. Vai tas visu laiku nav bijis attieksmes jautājums?
Mūsu skolai ir liela teritorija. To uztur kārtībā pusotras štata vienības darbinieku. Viņi ir entuziasti un sava darba meistari. Jo ir taču katru dienu jābūt postenī un vēl papildus jāsavāc arī mājdzīvnieku atstātās “dāvanas", jo mums nav nožogotas teritorijas.

Apzaļumot apkārtni, veikt stādījumus, labiekārtot katru laukumiņu ir mūsu pašu entuziasms un labā griba. Arī man tā ir sirdslieta. Vecāki un audzinātāji ierodas ar priekšlikumiem. Katru gadu klašu kolektīvi stāda kokus, ilggadējais sētnieks J.Kovaļovs ar sirsnību un mīlestību veido košus laukumiņus. Tos vienmēr piestāj aplūkot vietējie iedzīvotāji. Tā tam jābūt, jo esam gan liepājnieku, gan pilsētas viesu acu priekšā. Jūrmalas augsnē saglabāt izveidoto var tikai tādi cilvēki, kuri patiesi dara no sirds.

Pirms vairākiem gadiem Liepājas pilsēta finansēja sporta spēļu laukuma izveidi visiem pilsētas iedzīvotājiem. Tam ir liela popularitāte.

Spriežot pēc publikācijām un parakstītajiem līgumiem, šogad tiksim pie sporta laukuma:"Lai pilnveidotu Liepājas sporta infrastruktūru un stiprinātu tenisa tradīcijas, projekta četrās kārtās plānots uzbūvēt starptautisku turnīru rīkošanai atbilstošu tenisa halli un labiekārtot apkārtējo teritoriju, tostarp izbūvējot āra tenisa un pludmales tenisa laukumus, kā arī sporta spēļu laukumu. Projekta pirmajā kārtā paredzēta universāla sporta spēļu laukuma un ielu vingrošanas rīku laukuma izbūve un teritorijas labiekārtošana."

Jūsu vidusskolas ēka, līdzīgi Liepājas 1.ģimnāzijai, tiks savesta kārtībā. Vai un kā domājat savest kārtībā pašu galveno – skolas izglītības kvalitāti?
Liepājas A. Puškina 2. vidusskola vienmēr lepojusies ar sakoptu, draudzīgu, patīkamu, mājīgu  skolas fizisko vidi. Esam rūpējušies par to, neraugoties uz finansējuma lielumu. Pašu spēkiem paveiktais un izdomātais ir vēl mīļāks un pievilcīgāks. To atzina gan kolektīvs, vecāki un daudzie viesi. Fizisko vidi uzturējām un labiekārtojām ar Dibinātāja, sponsoru, sadarbības partneru un vecāku atbalstu.

Laiks iet uz priekšu. Reformas izglītības sistēmā izvirza jaunas prasības. 2018. gadā uzsākta skolas modernizācijas projekta SAM 8.1.2. realizācija. Aicinām iepazīties ar šo procesu. Ikvienam taču būs saistoši lasīt, kā top moderna un 21. gs. prasībām atbilstoša skola.

Izglītības kvalitāte saistās ar iepriekš izvirzīto tēmu. Mums vienmēr ir bijuši  visi komponenti, lai Skolas izvirzītais pamatmērķis par izglītības kvalitātes paaugstināšanu būtu vajadzīgā līmenī.

* Dibinātājs – pašvaldība.