Straujas izmaiņas sarežģītajās birokrātiskajās procedūrās, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu namu siltināšanai, nav gaidāma. Tiek cerēt uz pakāpenisku progresu.

Panākums jau ir tas, ka sabiedrība un augstas amatpersonas par šo problēmu ir sākušas runāt, "Rietumu Radio" sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs Artis Rimma, raksta LETA.

"Prieks, ka par šo birokrātijas problēmu esam sākuši runāt un kā strausi vairs nebāžam galvu smiltīs, izliekoties, ka viss ir kārtībā," sacīja Rimma, norādot, ka izmaiņas ir gaidāmas, taču tās nenotiks strauji, jo Ministru kabinets, kam izmaiņas būtu jāveic, ir smagnēja institūcija.

Kā uzsvēra Rimma, gala lēmumu par nama siltināšanu, piesaistot ES līdzfinansējumu, pieņem iedzīvotāji un namu apsaimniekotājs tikai šo iespēju piedāvājot. "Sākumā iedzīvotāji teica "jā", taču tad, kad šis process ievilkās vairāku mēnešu un pat gadu garumā, tad viņu pacietības mērs bija pilns un viņi meklēja citu variantu. Visi taču zina, ka pēc pavasara būs rudens, siltumenerģijas tarifi tikai pieaugs un tos vajadzēs taupīt," situāciju par atteikšanos no ES līdzfinansējuma atgādina Rimma.

Viņš prognozē, ka iesniegumus par namu siltināšanu, izmantojot ES līdzfinansējumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā varēs iesniegt līdz 1.jūlijam.

Jau ziņots, ka nesen, viesojoties Liepājā, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka sacīja, ka vairāku Liepājas māju iedzīvotāju atteikšanās no namu siltināšanas ar ES līdzfinansējumu sarežģīto birokrātisko procedūru dēļ ir sliktas birokrātijas piemērs.

Viņa atzina, ka tādas situācijas viņai radot bažas, vienlaikus norādot, ka "birokrātija neapšaubāmi ir viens no šķēršļiem, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs neļauj pilnvērtīgi izmantot ES un arī nacionālos resursus".

Šteibuka pieļauj, ka Latvijas puse, iespējams, pārspīlē ES prasības. "Viennozīmīgi to nevaru apgalvot, bet tādas bažas man ir," sacīja amatpersona, norādot, ka viena no EK prioritātēm ir birokrātijas mazināšana visādos veidos. "Eiropā galvenais mērķis ir panākt izaugsmi, un to var panākt, arī mazinot birokrātiju. Eiropā to labi apzinās, un gribētos, lai arī Latvijā tas tiktu iepotēts katram birokrātam," spriež Šteinbuka.

EK nostāja ir tāda, ka visās ES dalībvalstīs ir jāmēģina vienkāršot procedūru un nesadrumstalot ne kontroles institūcijas, ne arī citas, kas nodarbojas ar ES naudas apguvi.

"Latvijā tā bilde ir ļoti sadrumstalota. Vairākas institūcijas ir iesaistītas viena jautājuma risināšanā, un tā nav normāla situācija," atzīst EK pārstāve, norādot, ka šīs problēmas ir jārisina valdībai un ministrijām.