Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata, ziņo LETA.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Kā ziņo portāls delfi.lv, pērn opozīcijā esošais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) uzdeva virkni jautājumu par Kariņa valdības vadīšanas laikā praktizēto speciālo avioreisu izmantošanu. Tāpat AS vērsās Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt šo lidojumu pamatotību. Valsts kontrole savu darbu ir veikusi, tomēr ziņojuma publiskošana aizkavējusies, jo Valsts kanceleja to apstrīdējusi.

Pagājušā gada novembrī Valsts kanceleja atbildes vēstulē AS norādīja speciālo gaisa transporta līgumreisu izmaksas par laika posmu no 2019. gada janvāra līdz 2023.gada septembrim, kas segti no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kopējai summai veidojot 600 000 eiro.

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.
Kariņš ir ievēlēts 14.Saeimā, līdz ar to politiķim tagad būtu tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu, ja viņš tā izlemtu.

Pirms ārlietu ministra amata ieņemšanas Kariņš Ministru prezidenta amatā vadīja divas valdības pēc kārtas. Iepriekšējā 13.Saeimā politiķis pēc apstiprināšanas premjera amatā nostrādāja visu parlamenta sasaukuma laiku.

Savukārt Kariņa otrā valdība 14.Saeimā nostrādāja nepilnu gadu, viņam atkāpjoties no amata pēc neizdošanās izveidot plašāku koalīciju.

Politiķis bijis "Vienotības" priekšteces – partijas "Jaunais laiks" – dibinātājs. Kariņš savulaik ieņēmis Saeimas deputāta, ekonomikas ministra un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amatu.

Politiķis pašlaik no "Jaunās vienotības" saraksta kandidē jūnija sākumā gaidāmajās EP vēlēšanās.