Portāls irliepaja.lv, veicot vēlēšanu sarakstu pirmo numuru aptauju, lūdza pilsētas mēra kandidātus atbildēt uz diviem jautājumiem, kas skar daudzus liepājniekus.

Atbilstoši aktuālajai Komunālās pārvaldes ielu reģistra versijai, Liepājā kopā ir 270,394 km ielas, no kurām asfaltētas 166,308 km, bruģētas – 22,990 km, ar cementbetona segumus – 8,263 km, ar grants (šķembu) segumu – 44,151 km, bez seguma (neizbūvētās, perspektīvās) – 28,682 km.

1.Ja jūsu pārstāvētais politiskais spēks vēlēšanās iegūtu vairākumu, cik ilgā laikā solāt noasfaltēt 44,151 km grants ielas?

2.Cik ilgā laikā solāt likvidēt sausās tualetes liepājnieku mājsaimniecībās (vēl pērn tādu bija vairāk nekā 400)?

Atbildes publicējam iesūtīšanas kārtībā!


Toms Andersons, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no partijas "Apvienība Iedzīvotāji":

1. Ja mums būtu iespēja iegūt vairākumu un liepājnieki mums dotu uzticības grantu, tad, pirmkārt, mēs nešķirotu, kas ir koalīcija vai opozīcija, jebkuram Liepājas domes deputātam ir jāstrādā visu pilsētnieku labā, nevis kādas šauras iedzīvotāju grupas labā. Ielu sakārtošana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas var radīt apgrūtinājumus īstermiņā, bet dot pozitīvu rezultātu ilgtermiņā. Otrkārt, vispirms ir jāsaprot, kāds ir katras ielas tehniskais stāvoklis, kur jau ir lietus ūdens savākšanas sistēmas un kur tādu nav. Kur jau ir gājēju ietves un kur tās nav. Tas ir komplekss projekts, kas skar ne tikai asfaltēšanu, bet arī ielu apgaismojumu, ceļa zīmju izvietošanu utt. Galvenā atslēga ir finansējums un tā piesaiste. Ir jāskatās ES finansējuma virzienā, kas šobrīd ceļu remontiem naudu tiešā veidā nesteidz piešķirt, bet, sasaistot projektus ar vides un klimata uzlabojumiem, ir iespējams novirzīt arī līdzekļus infrastruktūras sakārtošanai. Būtu negodīgi un nepareizi kaut ko solīt, pirms tiek nopietni izvērtētas dažādas būtiskas nianses, kā jau pieminētais finansējums, ielu noslogotība, tas, vai šī iela ieskauj dzīvojamo rajonu vai ne. Pie jebkuriem apstākļiem tie var būt daži gadi.

2. Sasaistot otro jautājumu ar pirmo, tas viss iet kopā ar ielu izbūvi, ja tas skar vietas, kur atrodas sausās tualetes, ietverot sevī lietusūdens novada vai kanalizācijas, pilsētas ūdens tīkla izbūvi. Sauso tualešu likvidācija 400 mājsaimniecībās Liepājā iet ciešā saiknē ar "Vides un Klimata" apakšprogrammu finansējumu no ES fondiem. Tualešu jautājuma sakārtošana būtu iespējama arī dažu gadu laikā. Nav iespējams šobrīd saukt precīzu laika periodu, jo tam ir tieša saikne ar pieejamo finansējumu vides kvalitātes un klimata pārmaiņu inovatīvu un ilgtspējīgu uzlabojumu veikšanai.

Uldis Lipskis, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no partijas "Nacionālā apvienība":
1. Grantēto ielas segumu asfaltēšana ir 1.punkts NA priekšvēlēšanu programmas sadaļā "Pilsētai un infrastruktūrai", īpaši uzsverot Ezermalas, Velnciema un Zaļās birzs apkaimes.

Uzskatām, ka astoņu gadu laikā ir iespēja noasfaltēt pilnīgi visas šo apkaimju ielas,

paturot prātā, ka liels izaicinājums būs tieši ūdens novadīšanas izbūve, kas droši vien bijis iegansts līdzšinējai neizdarībai. Savukārt Jaunliepājā būtu jāatjauno bruģējums un jāsakārto ietves, lai velobraucēji un vecāki ar bērnu ratiem pa tiem varētu droši un ērti pārvietoties.

2. Nacionālā apvienība nav solījusi likvidēt sausās tualetes. Strādājot domes vadībā, NA darba kārtībā īsti nav paredzēts jautājums par to, vai liegt kādam liepājniekam savā privātīpašumā turēt koptu mazmājiņu. Arī no vides viedokļa raugoties, redzam, ka pašvaldībai ir daudz būtiskāki jautājumi, ko risināt – gaisa piesārņojums, neliela radiācija "Liepājas metalurga" teritorijā un rūpes par Baltijas jūras un piekrastes tīrību.

Uldis Budriķis, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no Jaunās konservatīvās partijas
1. Tā ir viena no prioritāšu maiņām, ko piedāvājam liepājniekiem – Liepāja bez grants ielām. Mēs redzam, ka ne tikai citās pilsētās un Pierīgā aktīvi ielas ar mazāk intensīvu auto plūsmu  tiek noklātas ar tā saucamo dubultās virsmas apstrādi. Šādu pašu pieeju paredzam izmantot arī Liepājā, kur izmaksas ir aptuveni 100 tūkstoši eiro kilometrā. Jau iepriekš veicot priekšdarbus, zinām, ka līdzekļi šādiem mērķiem ir paredzēti tuvākos gadus no Satiksmes ministrijas mērķdotāciju veidā. Arī pašas pašvaldības līdzekļi, kas šobrīd, it īpaši aktīvi pirms vēlēšanām, tiek atvēlēti grants ceļu uzturēšanai. Tas noteikti nav viena gada jautājums, taču beidzot nosakot to kā prioritāti, ņemot vērā, ka mēs, liepājnieki, vēlamies dzīvot vidē bez putekļiem, lielākā daļa panākama sasaukuma laikā.

2. Pašvaldības galvenais uzdevums ir izbūvēt piekļuvi un infrastruktūru, lai spētu nodrošināt kanalizācijas pakalpojumus. Tālāk pašiem privātīpašniekiem ir jāgrib pievienoties kopējai kanalizācijai. Kur šādas infrastruktūras nav, tas vienkārši ir jāizdara.

Indulis Jankovskis, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no partijas "Saskaņa":
1. Es apsolu pēc iespējas ātrāk nodrošināt grants un bezseguma ielu asfaltēšanu, bet svarīgi atcerēties, ka tas ir atkarīgs no dažādu ES fondu, valsts līdzekļu un pašvaldības finansējuma iespējām. Uzskatu, ka prioritāte piešķirama tām ielām, kur pastāv lielāks iedzīvotāju blīvums, kā arī vietas, kuru tuvumā atrodas sabiedriski nozīmīgas ēkas, skolas un pirmskolas izglītības iestādes. Uzskatu, ka līdzvērtīgi prioritāte piešķirama ielām, kurām nav izveidotas ietves, kas apdraud gājēju veselību un dzīvību.

2. Pašvaldības pienākums ir iespēju robežās nodrošināt pieguļošā ielā centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi un pieejamību. Pašvaldība nevar piespiest likvidēt esošās sausās tualetes, jo pievada pieslēgšana centralizētās kanalizācijas sistēmai ir atkarīga no decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieku brīvas gribas un finansiālajām iespējām. Pastāv izņēmuma gadījumi, proti, ja decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašnieki, kuru sistēmas tehniskais stāvoklis neatbilst normatīvo aktu prasībām un tās turpmākā ekspluatācija rada kaitējumu videi un cilvēku veselībai, nodrošina, ka līdz 2021. gada 31. decembrim tiek obligāti veikta esošās sistēmas pārbūve vai jaunas sistēmas izbūve, ja nekustamajam īpašumam piegulstošajā ielā neatrodas centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi.

Uzskatu, ka pašvaldībai jānodrošina bezmaksas decentralizēto kanalizācijas sistēmu pārbūve maznodrošinātām un trūcīgām personām.

Jānis Vilnītis, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no biedrības "Liepājnieki" (vēlēšanās startē zem Latvijas Reģionu apvienības karoga):
1.Biedrības "Liepājnieki" priekšvēlēšanu programma paredz ne tikai asfaltēt ielas, bet arī izskatīt iespējas tās, piemēram, bruģēt. Turklāt vēršu uzmanību, ka mēs nerunājam tikai par asfalta vai bruģa seguma uzlikšanu grantētām ielām, mēs runājam par visu komunikāciju ierīkošanu, trotuāru izveidošanu – tieši tāpēc arī ielu pārveidošana ir tik dārga, jo katras ielas sakārtošana ir projekts, nevis ātri paveicams darbs.

Ielu asfaltēšanai, bruģēšanai, sakārtošanai paredzēts izmantot pašvaldības līdzekļus, Eiropas Savienību fondu vai cita veida pieejamos līdzekļus. Realizējot citus projektus pilsētā, tiks izskatīta iespēja sakārtot projektam pieguļošās teritorijas.


Asfaltēt ir paredzēts ne tikai esošos ceļus, asfaltēšana ietver sevī arī pašvaldības līdzdalību, iesaisti to ceļu sakārtošanā, asfaltēšanā, kurus veido, piemēram, Liepājas SEZ, paredzot, ka izveidotā satiksmes infrastruktūra būs būtisks atspaids uzņēmējdarbības veicināšanai.


Par grants segumu būtiski saprast, ka


lielu daļu no kopējā garuma veido liels daudzums ielu atzaru un ikdienā ļoti maz noslogoti posmi.

Attiecīgi, runājot par nosacīti "grants ielu primāro tīklu", kurā ietilpst ikdienā bieži izmantoti ielu posmi, grants ielu kopgarums ir vērtējams robežās no 30 – 35 km.


2.Pagājušā gada jūnijā pašvaldība ir deleģējusi uzņēmumam "Liepājas ūdens" realizēt uzdevumu, kurš sevī ietver reģistra izveidi precīzai uzskaites veikšanai par mājsaimniecībām, kurās ir sausās labierīcības; reģistrētu tajās uzkrāto notekūdeņu apjomus, lai pēcāk, kad privāto mājsaimniecību īpašnieki nolems pievienoties kopējam pilsētas notekūdens tīklam, ir jau konkrēti zināms, kādas notekūdens attīrīšanas iekārtas un to jaudas ir nepieciešamas.


Šobrīd Liepājā ir mājsaimniecības, kas nav vēlējušās pieslēgties kopējam kanalizācijas tīklam; ir arī tādas mājsaimniecības, kas ir pieslēgušās kopējam tīklam, bet paturējušas iespēju izmantot arī sausās labierīcības.


Gunārs Ansiņš, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts no Liepājas partijas
1.Grants ielu asfaltēšana ir viens no jautājumiem, kam savā vēlēšanu programmā ir pievērsusies arī Liepājas partija, solot izveidot pārskatāmu, iedzīvotājiem saprotamu un pieņemamu rīcību programmu pakāpeniskai grantēto ielu asfaltēšanai un sakārtošanai. Līdzīgi kā to savulaik izdarījām ar bērnu rotaļu laukumiem mikrorajonos – izstrādājām programmu, paredzot skaidru grafiku vairākiem gadiem – kad un kurā mikrorajonā būvēsim jaunu rotaļlaukumu. Tas, manuprāt, ir efektīvākais ceļš, kā sasniegt mērķi. Skaidrs, ka tas nav darbs, ko var izdarīt vienā gadā, jo nepieciešamās investīcijas sniegtos pāri 20 miljoniem eiro. Bet četru gadu laikā mēs noteikti varam būtiski samazināt grantēto ielu posmu skaitu pilsētā.

2. Tas lielā mērā ir atkarīgs no pašu namsaimnieku atsaucības un ieinteresētības. Jau šobrīd uzņēmums "Liepājas ūdens" ir apzinājis decentralizētās kanalizācijas vietas pilsētā –  298 īpašumus, kuros neizmanto centralizētus kanalizācijas pakalpojumus. Jāņem vērā, ka šajā skaitā ir arī tādi īpašumi, kuros nav apbūves, vai tā netiek izmantota, ir pamestas būves un ēkas, kas faktisko ekspluatācijā esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu skaitu samazina. Ar īpašniekiem tiek pārrunātas iespējas pieslēguma izbūvei, tāpat visi īpašnieki saņem izstrādātu shēmu, kurā norādīta iespējamā kanalizācijas pieslēguma vieta centralizētai kanalizācijas sistēmai. Tiesa, ne visi namīpašnieki ir gatavi to darīt, visbiežāk aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu paša pieslēguma izbūvei vai nepieciešamiem nozīmīgiem pārbūves darbiem iekštelpās, ko nevēlas veikt.

Es domāju, ka piespiedu kārtā pašvaldība nevar uzspiest cilvēkam pārbūvēt savu privātmāju, lai pieslēgtu centralizētam ūdensvadam un kanalizācijai, taču nākamajā sasaukumā mēs noteikti varam risināt jautājumu par atbalstu tām iedzīvotāju kategorijām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas un kurām nepieciešama palīdzība, lai izveidotu šo pieslēgumu.   

Dace Bluķe, pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāte no partiju apvienības ""Attīstībai Par!", "Jaunā Vienotība", "Progresīvie"":

1.Noasfaltēt visas grants un bezseguma ielas viena sasaukuma laikā, nozīmētu, attiekties no citu pašvaldības funkciju finansēšanas un īstenošanas. Tāpēc ievērojot līdzsvaru un samērīgumu visu pašvaldības funkciju īstenošanā, ielu asfaltēšanā un remontos mēs piedāvājam izvirzīt prioritātes. Pirmkārt tā ir nevis vairāksolīšana, kurš ātrāk kaut ko izdarīs, bet ievērot secību – ratiņi – gājēji – divriteņi – sabiedriskais transports – vieglie auto – kravas auto. Otrkārt ielu remontu plānošanā primāri jānodrošina, lai liepājniekiem būtu drošs ceļš uz skolām un sabiedriskām vietām.

2. Sausās tualetes jeb sirsniņmājas pašas par sevi, ja tās ir atbilstoši iekārtotas ir legāls un atbalstāms risinājums. Labi plānota sausā tualete ir tīra un to ir patīkami apmeklēt. Liepājas līdzšinējā vadība pat piesaistījusi ES finansējumu, par kuru Liepājas Zirgu salas takā ir izbūvētas publiska sausā tualete.

Arī privātās mājsaimniecībās, ja sausā tualetes krājtvertne ir hermētiska un tā tiek ekspluatēta atbilstoša prasībām, viss ir kārtībā. Problēmas ir tad, ja tā neatbilst prasībām un iemesls gruntsūdeņu piesārņojumam. Šādas ir praktiski visas sausās tualetes, kas būvētas pirms 90-tajiem gadiem. Jaunākām ēkām, tvertnes atbilstoši būvvlades nosacījumiem vajadzētu būt ierīkotām atbilstoši.

Termiņi, līdz kuriem šie jautājumi ir jāsakārto ir noteikti ar likumu un ministru kabineta noteikumiem.  Līdz šā gada beigām sauso kanalizācijas sistēmu īpašniekiem ir jānodrošina to atbilstība prasībām. Ja tas netiek izdarīts, tad līdz 2023.g. beigām īpašnieka pienākums ir izbūvēt pievadu centrālajai kanalizācijas sistēmai.

Tālākās darbības no pašvaldības puses būtu lemt par rīcību attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuri paši par savām sausajām mazmājiņām parūpēties nespēj un tupina piesārņot Liepājas gruntsūdeņus.

Viens darbs kas nemaksā neko būtu sauso tualešu īpašniekus informēt un korekti norādīt saiti uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajiem ieteikumiem. Tie sniedz vienkāršu un saprotamu informāciju gan par iedzīvotāju atbildību, gan nepieciešamajām darbībām, lai varētu lietot jau esošās sausās tualetes, ievērojot un veicot pasākumus, lai nodrošinātu to atbilstību vides aizsardzības prasībām. Ieteikumos var atrast arī informāciju, kādu decentralizēto kanalizācijas sistēmu labāk izvēlēties atbilstoši teritorijas platībai un īpatnībām, mājas iedzīvotāju skaitam un izmaksām, kā šo sistēmu ierīkot un uzturēt.

Uzziņa
Liepājas grants ielas un ielu posmi

14. novembra bulvāris 0,103 km
Abavas 0,182 km
Ābeļu 0,820 km
Ālandes 0,255 km
Alsungas 0,368 km
Amatas 0,687 km
Antas Klints 0,200 km
Apriķu 0,138 km
Arnolda 0,198 km
Artilērijas 1,191 km
Baidzeles 0,112 km
Bāriņu 0,033 km
Bārtas 0,108 km
Bernātu 0,262 km
Caunu 0,356 km
Cenkones 0,133 km
Cēsu rotas 0,083 km
Cīravas 0,454 km
Cukura 0,416 km
Darbnīcu 0,475 km
Doņu 0,213 km
Dorupes 0,505 km
Dunalkas 0,252 km
Dundagas 0,180 km
Dūņu 0,490 km
Durbes 0,519 km
Dzērves 0,111 km
Ēdoles 0,086 km
Egļu 0,410 km
Ērgļu 0,166 km
Ezera 0,152 km
Ezerlīču 0,190 km
Flotes 1,749 km
Grīņu 0,939 km
Grīzupes 0,455 km
Ģenerāļa Baloža 0,520 km
Imantas 0,247 km
Jāņa Asara 0,802 km
Jātnieku 1,030 km
Jelgavas 0,132 km
Jūrmalas 0,064 km
Kalēju 0,373 km
Kalenieku 0,101 km
Kaļķu 0,116 km
Kaļķu 0,183 km
Kandavas 0,113 km
Kapsēdes 0,536 km
Kārklu 0,179 km
Kazdangas 0,552 km
Klāva Ukstiņa 0,134 km
Klusā 0,065 km
Kuldīgas 0,747 km
Kungu 0,067 km
Kviešu 1,813 km
Ķieģeļu 0,106 km
Ķiršu 0,117 km
Ķoniņu 0,246 km
Lēņu 0,178 km
Lībiešu 0,370 km
Līvas 0,194 km
Loču 0,081 km
Loku 0,026 km
Ložmetējnieku 0,157 km
Magoņu 0,441 km
Mālu 0,177 km
Mārtiņa 0,015 km
Mastu 0,096 km
Mazā 0,156 km
Mežu 0,047 km
Miera 0,756 km
Miežu 0,279 km
Namdaru 0,269 km
Nīcas 0,648 km
Nidas 0,656 km
Noliktavas 0,628 km
Ostas 0,142 km
Otaņķu 0,112 km
Ozolu 0,580 km
Palangas 0,075 km
Pampāļu 0,172 km
Papes 0,499 km
Piestātnes 0,109 km
Pīļu 0,522 km
Ploču 0,901 km
Pļavu 1,268 km
Priekules 0,086 km
Priežu 0,367 km
Pulkveža Brieža 0,440 km
Putnu 0,140 km
Rendas 0,192 km
Riekstu 0,250 km
Riņķu 0,844 km
Rucavas 0,250 km
Rudzu 0,493 km
Sabiles 0,164 km
Sakas 0,122 km
Sakņu 0,026 km
Salmu 0,322 km
Saraiķu 0,358 km
Skrundas 0,303 km
Skuju 0,898 km
Slapjā 0,532 km
Slimnīcas 0,037 km
Smilgu 0,591 km
Stārķu 0,234 km
Strautu 0,431 km
Strazdu 0,094 km
Sudrabu Edžus 0,303 km
Sūkņu 0,383 km
Sūnu 0,115 km
Svētes 0,451 km
Talsu 0,876 km
Tāšu 0,238 km
Tebras 0,222 km
Tērauda 0,014 km
Tobago 0,100 km
Tukuma 0,164 km
Tvaiku 0,166 km
Ulmales 0,308 km
Usmas 0,222 km
Užavas 0,255 km
Vaļņu 0,282 km
Vānes 0,123 km
Vēju 0,119 km
Ventas 0,082 km
Ventspils 0,035 km
Vidusceļa 0,257 km
Vingrošanas 0,102 km
Zāļu 0,194 km
Ziemeļu 0,447 km
Ziemupes 0,966 km
Zirņu 0,139 km


Kopā grants ielu posmi – 44,151 km

(Avots: Komunālā pārvalde)