Pēc portāla irliepaja.lv publikācijas "Vai Liepājas SEZ ir "mēra barotava" un osta – "izpriecu vieta"? , kurā dažādiem interneta komentāros izteiktiem apgalvojumiem Ulda Seska un Jāņa Vilnīša kopīgu atbildi bija sagatavojusi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, saņēmām Saeimas deputāta Ulda Budriķa (JKP) vēstuli, kurā viņš raksta:


"Atbildēs bija ļoti liela maldināšana, it īpaši par tiem trīs miljoniem. Apzināti vai neapzināti, ne man spriest. [..] Bet paldies par Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajām un Jāņa Vilnīša un Ulda Seska akceptētajām atbildēm! Arī Jaunā konservatīvā partija neatbalsta anonīmu "ķengāšanos" internetā, tādēļ, lai  viestu lielāku skaidrību, esam sagatavojuši vairākus precizējošus jautājumus.


Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajā atbildē par Liepājas salīdzinājumu ar citām valsts pilsētām ir dota saite uz Finanšu ministrijas mājaslapu. Izvērtējot šajā resursā sniegto informāciju, var secināt, ka, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju ziņā Liepāja atpaliek ne tikai no Jelgavas, Valmieras un Ventspils, bet arī no tādām pašvaldībām kā Saldus, Ogres, Tukuma, Dobeles, Ķeguma un citiem novadiem, t.i. no pašvaldībām, kurās nav ne ostu, ne speciālo ekonomisko zonu.


Vienlaicīgi Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi turpina piesaistīt zemas ražošanas intensitātes ražotnes.


Lūdzam sniegt skaidrojumu par to, vai šāda stratēģija, kuras īstenošanas rezultātā Liepāja zaudē konkurētspējas cīņā ne tikai citām Latvijas pilsētām, bet arī novadiem, ļauj konkurēt par investīciju piesaisti ar kaimiņvalstu ostu un speciālo ekonomisko zonu piedāvājumu?


Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajā atbildē par AS "UPB" saistību ar Liepājas SEZ sniegta šāda informācija: "Piemēram, UPB nekad nav slēpis, ka neizmanto Liepājas SEZ likumā noteiktās nodokļu atlaides, lai palielinātu savu konkurētspēju pasaules tirgū".


Lūdzam skaidrojumu par to, vai Liepājas SEZ likumā noteikto nodokļu atlaižu izmantošana nozīmē atlaides izmantojošo uzņēmumu konkurētspējas samazināšanos pasaules tirgū? Un ja tā, vai tas ir iemesls tam, ka Liepājā nedarbojas un arī nākotnē nedarbosies pasaulē pazīstamu zīmolu ražotnes?


Papildus Liepājas SEZ pārvalde sniedz šādu informāciju: "Liepājas SEZ pēc savas būtības teritorijā, kurā ir ar likumi noteikti atbalsta instrumenti uzņēmējdarbībai, ir vienota sakārtota pievadceļu un infrastruktūras sistēma, kas kopā veido kvalitatīvu un efektīvu uzņēmējdarbības vidi". Saskaņā ar Liepājas SEZ pārvaldes mājaslapā pieejamo informāciju visus projektus, kas ir saistīti ar Liepājas SEZ infrastruktūras attīstību (neskaitot ostas attīstības projektus) ir īstenojusi Liepājas pilsētas pašvaldība (projekti:  "Uzņēmējdarbības teritoriju un to nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā" un "Liepājas starptautiskās lidostas attīstība").  


Lūdzam sniegt skaidrojumu par to, kāda ir Liepājas SEZ pārvaldes loma SEZ pievadceļu un infrastruktūras sistēmas attīstībā?


Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajā atbildē par spēju sevi uzturēt ir sniegta šāda informācija: "Covid–19" vīrusa pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē Eiropas transporta sistēma ir saskārusies ar iepriekš nepieredzētiem izaicinājumiem, kuru rezultātā notiek kravu piegāžu ķēžu un globālās transporta sistēmas vispārēja transformācija. Nenoliedzami, tas ietekmē arī Liepājas SEZ darbību, izdarot savas korekcijas iepriekš apstiprinātajos darbības un attīstības plānos".


Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Liepājas ostas kravu apgrozījuma samazinājums 2020. gadā ir identisks ostā pārkrauto ogļu (antracīta) apjoma samazinājumam (730 tūkst.t. pret 760 tūkst.t.). Saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju ogļu kravu tranzīta pārtraukšana caur Latvijas ostām ir saistīta ar ģeopolitisko procesu norisēm un nekādā veidā nav saistīta ar "Covid–19" vīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.


Lūdzam skaidrot kādas tieši "Covid–19" vīrusa pandēmijas krīzes izraisītās kravu piegāžu ķēžu un globālās transporta sistēmas vispārējas transformācijas ir ietekmējušas Liepājas ostas darbību 2019., 2020. un 2021. gadā?     


Papildus Liepājas SEZ pārvalde sniedz šādu informāciju: "Par Klaipēdu. Klaipēdas ostā valsts ik gadu investē ievērojamus finanšu resursus, un tā tas ir jau vairāku desmitu gadu garumā. Pagājušajā gadā vien tie bija vairāk nekā 130 milj. eiro. Liepājas gadījumā – investīcijas analoģiskā formā no valsts netiek saņemtas".


Lūdzam skaidrot, kāda ir Liepājas SEZ pārvaldes stratēģija, konkurējot ar saviem tiešajiem konkurentiem, valsts īpašumā esošajām Klaipēdas un Tallinas (kurā valsts ir vairākuma daļu īpašniece) ostām, kā arī ar Rīgas un Ventspils ostām, kuras tiek pārveidotas par valsts kapitālsabiedrībām? Vai tas tieši nav iemesls ostu reformai (lai būtu konkurētspēja gan iekšējā tirgū, gan reģionā)?


Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajā atbildē par 3 milj.eiro liela aizdevuma piešķiršanu Liepājas SEZ finanšu vadības nodrošināšanai ir sniegta šāda informācija: "Finanšu vadība ir stratēģiski svarīga darbība, lai īstermiņā un ilgtermiņā nodrošinātu kontroli pār neracionālām izmaksām, darbības efektivitātes palielināšanu ar mērķi nodrošināt stabilitāti un rentabilitāti".


Lūdzam skaidrot terminu "neracionālas izmaksas". Saskaņā ar atvērtajos avotos pieejamo skaidrojumu "neracionāls" nozīmē: tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks. Vai ar terminu "neracionālas izmaksas" ir jāsaprot Liepājas SEZ pārvaldes izmaksas, kas ir nelietderīgas un/vai ekonomiski nepamatotas? Ja jā, kā tas atbilst Liepājas SEZ darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam?


Liepājas SEZ pārvaldes sagatavotajā atbildē par atlaidēm jauno rūpnīcu zemes nomas maksai ir sniegta šāda informācija: " Liepājas SEZ teritorijā visiem komersantiem ir noteikti vienoti kritēriji – kā nomas maksa ostas, tā ražošanas teritorijā."


Lūdzam sniegt informāciju vai atsevišķiem Liepājas ostas uzņēmumiem tiek piešķirtas ostas maksas, nomas maksa, u.c. atlaides. Ja tādas tiek piešķirtas, lūdzam precizēt, kādi ir šo atlaižu piešķiršanas kritēriji un vai šādu atlaižu piešķiršana nav saistīta ar noteiktu uzņēmumu interešu lobēšanu, piemēram, izvirzot noteiktu uzņēmumu pārstāvjus darbam Liepājas SEZ valdē?


Portāls irliepaja.lv piedāvāja Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājam Uldim Seskam atbildēt uz Budriķa komentāriem un uzdotajiem jautājumiem, taču saņēma Seska kunga padomnieka Andreja Rjabceva īsu atbildi, ka "jautājumi šobrīd jau ļoti sāk izskatīties pēc vienas partijas vēlēšanu programmas aģitācijas un Uldis Sesks nevēlas tikt ievilkts JKP priekšvēlēšanu kampaņā, tāpēc nepiekrīt ar mediju starpniecību sarakstīties ar Saeimas deputātu Uldi Budriķi".


Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis portālam irliepaja.lv atbildēja, ka uzdotie jautājumi skar galvenokārt Liepājas SEZ, tāpēc atbildēt uz tiem būtu jāsniedz SEZ valdes priekšsēdētājam. Taču Vilnītis piekrita komentēt algu jautājumu:


"Kopumā, ja skatāmies statistiku par vidējām algām pilsētā, secinu, ka situācija ir apmierinoša. Jā, Liepāja atpaliek no pārējām deviņām republikas pilsētām ar vidējām algām sabiedriskajā sektorā, bet šo faktu daļēji ietekmēja vidējās algas palielināšana valstī.


Statistika par privāto sektoru ir apmierinošāka. Privātajā sektorā ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk, vidējā darba samaksa 2020. gada deviņos mēnešos bija 1203 eiro, kas ir par 45 eiro jeb par 3,9% vairāk nekā 2019. gada vidējā alga.


2020. gada deviņos mēnešos strādājošo liepājnieku vidējā bruto darba samaksa bija 853 eiro, kas ir 87,5% no Latvijas vidējās bruto darba samaksas. Salīdzinājumā ar 2019.  gadu, vidējā darba samaksa Liepājā palielinājusies par 23 eiro jeb par 2,7%.


Salīdzinot republikas nozīmes pilsētas, augstākā vidējā bruto darba samaksa š.g. deviņos mēnešos bijusi Rīgā (1079 eiro) un Jūrmalā (1054 eiro), bet zemākā vidējā bruto darba samaksa bijusi Daugavpilī (763 eiro) un Rēzeknē (863eiro). Liepājā, starp deviņām republikas nozīmes pilsētām, saglabājas ceturtā zemākā darba alga (853 eiro).


Sabiedriskajā sektorā strādājošiem lielākā darba alga bijusi Rīgā (1326 eiro) un Ventspilī (1053 eiro). Liepājā bijusi piektā augstākā (arī piektā zemākā) sabiedriskajā sektorā strādājošo alga (1011 eiro).


Privātajā sektorā strādājošiem lielākā darba alga bijusi Rīgā (1317 eiro) un Valmierā (1217 eiro). Liepājā bijusi trešā augstākā privātajā sektorā strādājošo darba samaksa (1203 eiro).


Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas 2020. gada septembrī strādāja 29 397 liepājnieki. Salīdzinot ar 2020. gada jūniju, strādājošo liepājnieku skaits palielinājies par 326 personām jeb par 1,1%. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada septembri, strādājošo liepājnieku skaits samazinājies par 520 personām."