Portāls irliepaja.lv nekādā veidā neatbalsta anonīmu ķengāšanos internetā, taču viena iemesla dēļ tomēr lūdzām domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētāju Uldi Sesku atbildēt uz liepājnieku izteiktajiem jautājumiem un komentāriem internetā – proti, ir


iespējams, ka valdības nodoms atņemt Liepājai divas trešdaļas pilsētas – teritoriju, ko aizņem SEZ, radies, tieši lasot šādus interneta komentārus.

Tālāk lasiet komentārus un SEZ pārvaldes sagatavotās un Jāņa Vilnīša un Ulda Seska akceptētās atbildes uz tiem.


Ir daudz pilsētu (Ventspils, Valmiera, Jelgava, Kuldīga, Rīga, Saldus un tā tālāk), kurās nav SEZ-a. Bezdarba rādītāji tur labāki, algas lielākas, emigrācija mazāka. Turklāt viņi nesaņem naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – atšķirība no Liepājas. Vai tur nav uzņēmumu, nav nodokļu, nav darbavietu?
Nevaram piekrist komentārā paustajam. Ar Pašvaldību izlīdzināšanas fonda struktūru un iemaksām tajā vai dotācijām no tā var iepazīties Finanšu ministrijas mājaslapā.


2021. gadā no republikas nozīmes pilsētām Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksas veic tikai Rīga un Jūrmala, bet pārējās lielās pilsētas saņem izlīdzinošo dotāciju. Tas saistīts ar nevienmērīgo ekonomikas attīstību un centralizāciju, jo ienākumi tiek aprēķināti gan pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem, vadoties pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībā.


Lielāmies, ka 2020. gadā ostas infrastruktūrā ieguldīti 44,6 miljoni eiro, bet kravu apgrozījums krītas un valde nemainās, jo viss forši.
Liepājas SEZ pārvalde 2020. gadā ir spējusi piesaistīt no ES struktūrfondiem 44,6 milj. eiro, kas ir būtisks solis, lai šajā grūtajā ģeopolitiskajā un epidemioloģiskajā situācijā varētu pabeigt uzņēmējiem nepieciešamus un pilsētai nozīmīgus projektus. Veiktās investīcijas ir palīdzējušas Liepājas ostai nostiprināties kā reģionāli, tā valstiskā līmenī stratēģiski svarīgā uzņēmējdarbību veicinošā pozīcijā.  Šo faktu apstiprina arī tas, ka Liepājas SEZ teritorijā pēdējo gadu laikā ir attīstījusies rūpniecība – uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, vēl piecas ir būvēšanas procesā, bet vairākas vēl tiek plānotas. Tas nozīmē, ka ir izveidotas ne tikai jaunas darba vietas liepājniekiem, bet sakārtotas arī pilsētas degradētās teritorijas.  


Kravu apgrozījums nav tiešā veidā saistāms ar pārvaldību, bet atkarīgs no virknes faktoru. Liepājas SEZ pārvalde rada priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai, uzņēmēji plāno savu attīstību un kravu plūsmu, Satiksmes ministrija veido tranzītpolitiku. Tad vēl jāņem vērā situācija pasaules tirgū, ģeopolitika, "Covid-19" pandēmijas ietekme un galu galā laikapstākļi. Ostas darbība un kravu apgrozījums nav konveijers, kurš saražo piecas detaļas minūtē un tā tas ir 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā. Ir radīti priekšnosacījumi, lai uzņēmēji šajos sarežģītos apstākļos varētu strādāt stabili, neskatoties uz ārējiem faktoriem, ir izlīdzināta finanšu plūsma, kas ļauj turpināt īstenot ieplānotos attīstības projektus.


Nu kaut kas nav kārtībā, apgrozījums krīt, ieņēmumi pilsētai krītas, bet paši sevi slavē. Kurš atbildēs?
Ekonomiskās attīstības process ietver to, ka attīstība var notikt tikai veicot ieguldījumus, taču jebkuri ieguldījumi prasa laiku līdz tie atmaksājas un uzliek lielu atbildību.


Līdzīgi kā ģimenē ar bērniem – ir jāpieņem lēmums dzīvot divistabu dzīvoklī vai būvēt māju. Ja tiek pieņemts lēmums būvēt māju, kredītiestādē tiek ņemts aizņēmums, būvēta māja. Sākotnējā posmā ienākumi un komforta līmenis samazinās, bet ieguvumus redzam tikai tad, kad ir izmaksāts aizdevums, ja vien nav radusies kāda jauna vajadzība paaugstināt dzīves kvalitāti. Protams, var arī nebūvēt māju. Tā ir izvēle. Liepājas SEZ pārvalde izvēlas ieguldīt, attīstīt un atbildīgi plānot savus finanšu resursus, nebaidoties to pielāgot situācijai.


Godātais Jaunliepāja, lai būtu lielāka skaidrība, Liepājas lielākie darba devēji ir Reģionālā slimnīca, UPB, Lauma un Pica serviss, diviem no tiem ar SEZ-u vispār nav nekāda sakara. Liepājā kopā ir ap 30 000 strādājošo, no tiem SEZ-ā ap 2300. Tāds arī ir SEZ pienesums Liepājas budžetā – zem 10%!
Liepājas SEZ pēc savas būtības teritorijā, kurā ir ar likumi noteikti atbalsta instrumenti uzņēmējdarbībai, ir vienota sakārtota pievadceļu un infrastruktūras sistēma, kas kopā veido kvalitatīvu un efektīvu uzņēmējdarbības vidi.  Piemēram, UPB nekad nav slēpis, ka neizmanto Liepājas SEZ likumā noteiktās nodokļu atlaides, lai palielinātu savu konkurētspēju pasaules tirgū, vienlaikus novērtē un izmanto radītās infrastruktūras, pievadceļu un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.


Ieguvumus ir grūti izrēķināt tikai nomaksāto nodokļu izteiksmē vai darbavietu skaitā. Tie, protams, ir kvantitatīvie rādītāji, taču jāņem vērā, ka katra darbavieta ostā vai SEZ uzņēmumā dod pozitīvu impulsu arī citās nozarēs – ienākumus, kurus ģimenes var tērēt sabiedriskajā ēdināšanā, tirdzniecībā, kultūrā, sportā utt. To spilgti ilustrēja situācija, kad savu darbību pārtrauca "Liepājas metalurgs" un vairāk nekā 2000 cilvēku palika bez darba un ienākumiem. Tolaik ievērojamu apgrozījuma un ienākumu kritumu piedzīvoja gan veikali, gan frizētavas, kafejnīcas, restorāni un citi pilsētas uzņēmumi, jo daļai cilvēku vienkārši nebija naudas, par ko pirkt šos pakalpojumus.


Liepājas SEZ ir tas, kas uzklausa uzņēmēju nepieciešamības, salāgo tās ar pieejamiem finanšu resursiem un pilsētas attīstības vīziju, un rada vidi, kas ir uzņēmējdarbību veicinoša. Izskaidrojot to ar piemēriem – pilsētā tiek veidoti jauni ceļi, lai uzņēmēji varēt būvēt to tuvumā jaunas rūpnīcas; tiek veikta ostas padziļināšana, lai ostā varētu ienākt lielāka izmēra kuģi; esošo piestātņu renovācijas darbi veikti, lai kuģiem ir droša pietauvošanas, bet uzņēmējiem ērts produktu iekraušanas/izkraušanas process, savukārt dzelzceļa mezgla pagarināšana palīdz uzņēmējiem dažādot produktu pārvietošanas veidus – izvēloties izdevīgākos loģistikas resursus. Šie ir tikai daži piemēri, kuri parāda Liepājas SEZ veikto investīciju pievieno vērtību ostas teritorijas, pilsētas infrastruktūras sakārtošanai un jaunu darba vietu radīšanai.


Kādēļ rakstā (par Valsts kases aizdevumu SEZ – irliepaja.lv) nav minēts, ka aizdevuma izsniegšana ir nepieciešama 1) Liepājas SEZ finanšu vadībai 3000000 eiro apmērā!!!!! Un pārējā summa 3 projektiem. Reāli SEZ-s pat sevi nevar uzturēt, lai valdes locekļiem algas izmaksātu, kredīts jālūdz. Kā tranzītam "Covid-19" traucē? Kā? Klaipēdā netraucē Liepājā traucē...
Liepājas SEZ pārvalde izmanto "Covid-19" likumā noteiktās iespējas. Tas ir normāls process. "Covid–19" vīrusa pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē Eiropas transporta sistēma ir saskārusies ar iepriekš nepieredzētiem izaicinājumiem, kuru rezultātā notiek kravu piegāžu ķēžu un globālās transporta sistēmas vispārēja transformācija. Nenoliedzami, tas ietekmē arī Liepājas SEZ darbību, izdarot savas korekcijas iepriekš apstiprinātajos darbības un attīstības plānos.  

Finanšu vadība ir ilgtermiņa programma stabilas finanšu plūsmas nodrošināšanai, turklāt, lai īstenotu ikvienu ES līdzfinansētu projektu, nauda vispirms ir jāpiesaista. Šis aizņēmums Valsts kasē ir tāds pats aizņēmums kā jebkurā komercbankā, kuru strikti pamato finanšu dokumenti, rādītāji par naudas plūsmu turpmākajiem gadiem, likviditātes rādītāji utt, tikai atšķirība ir procentu likmēs, jo Valsts kase nodrošina iespēju saņemt aizdevumu sabiedriski nozīmīgiem projektiem par zemākām likmēm nekā tas būtu komercbankā.

Par Klaipēdu. Klaipēdas ostā valsts ik gadu investē ievērojamus finanšu resursus un tā tas ir jau vairāku desmitu gadu garumā. Pagājušajā gadā vien tie bija vairāk nekā 130 milj. eiro. Liepājas gadījumā – investīcijas analoģiskā formā no valsts netiek saņemtas.  

Finanšu vadībai? Tas tiešām nozīmē, ka 3 milj. aizies administratīvajām izmaksām un Lapiņa un Seska algu apmaksai? Cilvēki attopieties!
Finanšu vadība ir  uzņēmuma vērtības palielināšana, un tā ir viena no finansēšanas pamattiesībām, jo jebkurš rūpīgs īpašnieks, investējot līdzekļus, plāno attīstību ilgtermiņā. Liepājas SEZ pārvalde jau 25 gadus iegulda un strādā, lai ostu un degradētās militārās teritorijas, sadarbībā ar valsti un pašvaldību sakārtotu un palielinātu to vērtību. Finanšu vadība ir stratēģiski svarīga darbība, lai īstermiņā un ilgtermiņā nodrošinātu kontroli pār neracionālām izmaksām, darbības efektivitātes palielināšanu ar mērķi nodrošināt stabilitāti un rentabilitāti. Valsts kases aizdevums finanšu vadības nodrošināšanai ir metode, kā garantēt Liepājas SEZ pārvaldes darbības stabilitāti turpmākajiem trīs gadiem, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju pasaulē, valstī, neskaidros tranzītbiznesa un ģeopolitikas nosacījumus, pieaugot iekšējai un ārējai konkurencei.

Velnciems: Pie mums baumo, ka Pīlēnam kā SEZ "mātei" ir iedotas ļoti pieklājīgas atlaides uz jaunās rūpnīcas zemes nomas maksu. Vai par to nevajadzētu painteresēties kompetentām iestādēm, jo Pīlēnam jau naudas pietiek? Un, ja tas ir tā, vai pārējiem investoriem, kas grib nomāt zemi pie ostas, tas nav liels pliķis sejā?
Liepājas SEZ teritorijā visiem komersantiem ir noteikti vienoti kritēriji – kā nomas maksa ostas, tā ražošanas teritorijā.

Ostas ir Latvijas valsts stratēģiskais aktīvs, nevis pilsētu mēru izpriecu vieta, komentējot Liepājas domes lēmumu neatbalstīt izmaiņas ostu pārvaldības modelī, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Liepājas osta ir valsts stratēģiskais aktīvs, kurš ar Liepājas SEZ likuma stāšanos spēkā ir iekļauts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Liepājā un reģionā, kā arī jaunu darbavietu radīšanu. Jāatgādina, ka valsts augstākā ierēdniecība (ministriju valsts sekretāru vai vietnieku līmenī) vienmēr ir piedalījusies SEZ stratēģisko attīstības un ikdienas darbības lēmumu pieņemšanā, t.sk. ostā. Savulaik valsts intereses Liepājas SEZ augstākajā lēmējvarā pārstāvēja pats satiksmes ministrs, un tā ir vistiešākā līdzdalība valsts stratēģisko aktīvu pārvaldīšanā, tādēļ ir nesaprotams šāds ministra publisks izteikums.


Liepājas SEZ-s jau gadus desmit ir tikai pilsētas oligarhu barotne, nevis mūsdienīga osta pilsētas labklājībai.
Lūdzu skatīt atbildes iepriekš!


Visi šie sezi, gujezi 20 + gados parastam liepājniekam nav devuši NEKO! Resnā gala siles cilvēki sezā kļūs vēl treknākiem mūļiem, bet "mazais cilvēks" pēc laika meklēs darba devēju ārpus LV.
Lūdzu skatīt atbildes iepriekš!


Jūs tur varat solīt 1000, 1500 € tas viss blefs, gadiem strādājošie SEZ, ne vairāk 500 – 600 uz rokas, 12 stundu rukājot, nesapņojiet par steikiem, kūpinājumiem, omāriem un pārējiem labumiem, pašlaik nomaksā īri, komunālie, apsaimniekotājiem un pārējiem, beigās zobi uz plauktiņa, nemaz nerunājot par abğērbu, toties tiem sēdošiem ğīmji spīd kā jaungada pušķota eglīte.
Aktuālākie apkopotie statistikas dati ir par 2020. gada 1. pusgadu, kad Liepājas SEZ teritorijā darbojās 44 kapitālsabiedrības, kas nodarbināja 2461 darbinieku (par 121 darbinieku vairāk nekā 2019. gada 1. pusgadā – 2340). LSEZ kapitālsabiedrībās vidējā bruto alga palielinājusies par 1,39% – līdz 1159,49 EUR.


Par attīstību pilsētā liecinātu iedzīvotāju skaits, veikali un restorāni, un dzīvojamo ēku būvniecība, bet no tā nekas nav ir tikai solījumi.
Lūdzu skatīt atbildes iepriekš!