Šodien Liepājas pārstāvniecībā Rīgā svinīgi tiks parakstīts autoruzraudzības un būvniecības darbu līgums par koncertzāles "Lielais dzintars" būvniecību Liepājā.

Parakstot līgumus par jaunās koncertzāles būvniecību un projekta uzraudzību, mēra vietniece Silva Golde pauda cerību, ka "Lielais dzintars" piesaistīs ne tikai izcilas mūzikas baudītājus, bet arī tūristus un labas arhitektūras cienītājus.

Golde atgādināja, ka ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš dzima ideja par koncertzāles būvniecību Liepājā, un šo gadu laikā bijusi gan neticība par šo projektu, gan arī tas ir slavēts vai pelts. "Objektam ir jābūt nozīmīgam ne tikai Liepājas mūzikas un kultūras dzīves izaugsmei, bet arī kā būvniecības mākslas un arhitektūras paraugam, kas ienesīs jaunus vaibstus Liepājas panorāmā," pauda Golde.

Viņa norādīja, ka šo projektu raksturo daudzfunkcionalitāte, izcila, skaista un moderna arhitektūra. Turklāt šī ēka raksturos vienu no Liepājas vērtībām - dzintaru, kura krāsās arī laistīsies koncertzāles fasāde. Taču vēl priekšā ir grūts darbs, lai šo koncertzāli uzceltu, jo projekts ir sarežģīts, atzina Golde.

Austriešu arhitekts Folkers Ginke, kas arī uzraudzīs koncertzāles projektu, atzina, ka ir ļoti priecīgs, ka pēc tik daudzu gadu neziņas un līguma parakstīšanas atlikšanas beidzot ir iespējams šo līgumu par koncertzāles būvniecību parakstīt. Viņš pauda cerību, ka pēc līguma parakstīšanas koncertzāles projekts veiksmīgi virzīsies uz priekšu. "Liepāja ir viena no skaistākajām pilsētām jūras krastā, un mēs esam pateicīgi par iespēju, kas dota, pievienojot skaistu arhitektūras vienību šai pilsētai," sacīja arhitekts. Ir daudz lietu, kas valstī ir jāuzlabo, un bieži vien kultūra starp prioritātēm ir pēdējā vietā, bet tādā pilsētā kā Liepāja, kur kultūrai ir liela loma, svarīgi ir investēt ne tikai lielveikalu, bet arī koncertzāles celtniecībā, uzsvēra Ginke.

Koncertzāles projekta vadītājs Ints Dālderis klāstīja, ka viņam kā mūziķim, viesojoties citās valstīs, vienmēr bijusi balta skaudība par to, ka ir iespēja uzstāties lieliskās koncertzālēs. "Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta, un tas būs jauns impulss, lai tāda tā turpinātu būt," sacīja Dālderis. Viņš uzsvēra, ka šī koncertzāle ir vēl viens apliecinājums tautai un nācijai, ka tai var dot ļoti nozīmīgas lietas. Viņš izteica aicinājumu ikvienam pēc diviem, diviem ar pusi gadiem ierasties uz pirmo koncertu jaunajā koncertzālē un novērtēt tās lielisko akustiku.

Savukārt Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala atklāja, ka daudzi mūziķi diezin vai būtu izcietuši ekonomiskās krīzes posmu un mazās algas, ja viņiem nebūtu sapņa par jaunu koncertzāli Liepājā.

Desmit gadi projektam, kas nemaz vēl nav uzcelts, tas ir daudz, taču šis projekts ir pietiekami ambiciozs un izaicinošs, parakstot līgumu par koncertzāles būvniecību, sacīja uzņēmuma "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš pauda, ka kompānijai ir liels gods uzņemties projekta būvniecību, un apliecināja, ka ir sapulcēti paši labākie speciālisti un tiks izdarīts viss pēc labākās sirdsapziņas, lai jau pēc diviem gadiem varētu tikties jaunajās telpās uz koncertzāles atklāšanu.

Projekta būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa plānotas 21,27 miljonu latu apmērā. Aptuveni 14 miljoni latu no ēkas būvniecības izmaksām ir Eiropas Savienības fondu un valsts finansējums, bet septiņi miljoni - Liepājas pašvaldības līdzekļi. Koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā.

Koncertzāles būvdarbus Radio ielā 8, Liepājā, paredzēts veikt atbilstoši pilnsabiedrības "Giencke&Company - Latvija" izstrādātajam tehniskajam projektam.

Kā ziņots, daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" būvniecības darbi Liepājā, visticamāk, sāksies ne ātrāk kā pēc mēneša, jo pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo ēkas būvnieku - SIA "Merks" - vēl jākārto formalitātes, kas saistītas ar būvatļaujas saņemšanu, un jāsagatavo būvlaukums. Būvniecība varētu sākties 15 līdz 20 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas, prognozēja domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.

Būvdarbu laikā tiks nodarbināti Liepājas iedzīvotāji, tiks radītas papildu darba vietas. Plānots, ka maksimālās noslodzes brīžos objektā strādās ap 150 celtnieku, taču kopējais šajā projektā nodarbināto skaits, kā paredz Jēriņš, būs ievērojami lielāks.