Nesen izskanēja vēsts, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) Liepājā vēlas izveidot nodaļu. Priekšdarbus veikt uzticēts Dacei Bluķei.

Kādi priekšdarbi ir nepieciešami, lai dibinātu nodaļu?
Akadēmijas Senāts lēmumu par Mūzikas akadēmijas Kurzemes nodaļas izveidi vēl nav pieņēmis. Kopš janvāra Mūzikas akadēmija ir noslēgusi ar mani līgumu, lai es sagatavotu visus priekšdarbus.

Ko tas nozīmē?
Izpētīt Kurzemes mūzikas darba tirgu – vai ir pieprasījums pēc atskaņotājmāksliniekiem un mūzikas pedagogiem; apzināt potenciālos studētgribētājus un mācībspēkus; sagatavot dokumentus, ko prasa Kultūras ministrija un akadēmijas Senāts.

Ko izdevās noskaidrot?
Ka priekšnosacījumi šādas nodaļas izveidei ir. Apzinot darba tirgu, jāteic, ka situācija ir diezgan traka – trūkst mūziķu. Turklāt diezgan aktīvi notiek paaudžu nomaiņa – Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) sarēķinājis, ka tuvāko piecu gadu laikā pensijas vai izdienas pensijas vecumu sasniegs 25 orķestra mūziķi.

Kam pieder ideja par šādu nodaļu?
Iniciators bija LSO un Nacionālie bruņotie spēki, kam Liepājā joprojām ir bigbends, bet vairs nav Jūras spēku pūtēju orķestra, ko krīzes laikā 2009.gadā likvidēja. NBS plāno to atjaunot, un jau šoruden viņi gribētu uzsākt 17 mūziķu apmācību.
Kopumā piecu gadu laikā varētu būt vajadzība pēc 45 – 50 pilna darba laika mūziķiem. Tāpat astoņās Kurzemes mūzikas skolās jau šobrīd trūkst 11 pedagogu. Piecu gadu laikā tās varētu būt vēl 23 vakances.

Kad varētu tikt pieņemts lēmums par nodaļas dibināšanu?
Senāta nākamā sēde paredzēta pēc Lieldienām, tad arī ar Akadēmijas vadību plānojam iesniegt visus dokumentus, lai šoruden jau varētu uzņemt pirmos studentus. Viņu vidū varētu būt arī diezgan daudz pašreizējo mūziķu no abiem orķestriem, kuri ir iesākuši studijas Mūzikas akadēmijā, bet nav spējuši apvienot ar darbu, jo, atšķirībā no daudzām citām augstskolām, Mūzikas akadēmijā nav neklātienes.

Bez šī svarīgā un Liepājai nozīmīgā pienākuma tu vienmēr esi rīkojusi festivālus, koncertus, darījusi citus darbus.
Jā, janvārī pabeidzām koncertciklu "Iededz gaismu", bet augustā būs festivāls "Via Baltica". Šobrīd vēl gaidām Kultūrkapitāla konkursa rezultātus, tāpēc sīkāk par programmu vēl nevarēšu pastāstīt.

Gada sākumā diezgan daudz laika aizņem darbs Radošo savienību padomē, jo ar Radošo personu likumu kopš 1.februāra ir atklāta radošo personu atbalsta programma, ko mēs administrējam (vairāk sk. makslinieki.lv). Kā ar visām jaunām lietām, ir daudz neskaidrību.

Pirms pēdējām vēlēšanām tu parādījies arī uz politiskās skatuves.
Kopš esmu Radošo savienību padomē, ar politiku esmu saistīta ļoti cieši. Bez Radošo savienību padomes netiek pieņemts neviens plānošanas dokuments, padome ir pārstāvēta tikpat kā visās svarīgākajās nozares komisijās, komitejās un padomēs, līdz ar to sasaiste ar politiku ikdienā ir nemitīga. Ar to cieši bija saistīts arī darbs pie Radošo personu likuma – uz Saeimu gājām kā uz darbu. Strādājām vismaz ar trim valdībām un trim Saeimas sasaukumiem.

Bet kāpēc tev bija vajadzīga "Vienotība" un pašvaldību vēlēšanas? Varbūt būtu pieticis ar Radošo savienību padomi?
Tas būtu "ķeksīša pēc" – saistība ir un pietiek. Bet, ja tu kaut ko dari, tu redzi, kas funkcionē, kas ne, kur pieklibo, kur lietas notiek labi. Varu apliecināt: pilnīgi noteikti, esot iekšā nevalstiskajā sektorā, ir iespēja ietekmēt politiskos procesus un lēmumus. Nevalstiskās organizācijas ir kā sociālais partneris, kas var aizstāvēt kaut kādas intereses, tiesības, taču tās nepieņem lēmumus. Partijām ir pavisam citas iespējas, un, ejot politikā tu nonāc žogam otrā pusē – lēmumu pieņēmēju pusē.

Pilnīgi noteikti – tā nebija mana pašiniciatīva. Ints Dālderis ilgi un cītīgi aicināja šo soli spert, argumentējot, kāpēc to vajadzētu darīt. Man nebija pretargumentu. Lai gan jau no sākuma bija skaidrs, ka tas ir diezgan bezcerīgs process, jo arī iepriekšējās vēlēšanās "Vienotībai" bija ārkārtīgi zemi reitingi un pēdējā sasaukumā domē tā nebija pārstāvēta, šo pieredzi nenožēloju. Tas laiks lika paskatīties ne tikai caur kultūras prizmu, jo nācām kopā no dažādām jomām, meklējām kopsaucējus. Un ideoloģiski no visām partijām, kas tobrīd bija, Eiropeiski orientētā "Vienotība" man tomēr bija vistuvākā.

Un tagad, kad Dālderis un daudzi citi no "Vienotības" ir prom?
Esmu partijā "Par", un tā ir pirmā un vienīgā partija, kurā esmu bijusi.