Ar Liepājas domes 15.marta "karstās" sēdes lēmumu apstiprināts jauns nolikums par vispārizglītojošo skolu izcilības balvu piešķiršanu.

Kā atzina domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde: tāpēc, ka sabiedrībā izskanēja viedoklis par jaunas kārtības nepieciešamību balvas piešķiršanai, tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu jaunu nolikumu "Par Liepājas pilsētas vispārizglītojošo skolu izcilības balvu par augstiem sasniegumiem mācību darbā".

Līdz šim spēkā esošais nolikums paredzēja vienu apbalvojumu – Kvalitātes balvu, kā arī veicināšanas balvas, uz kurām pašas skolas varēja pieteikties. Kvalitātes balva tika piešķirta skolai, kura uzrādīja visaugstākos sasniegumus centralizētajos eksāmenos ABC līmenī, kā arī summējot valsts mācību olimpiādēs uzrādītos rezultātus.

Savukārt jaunais nolikums paredz sešus dažādus apbalvojumus: par sasniegumiem centralizētajos eksāmenos; par sasniegumiem Vispārējās izglītības satura centra organizētajās valsts mēroga mācību priekšmetu olimpiādēs un skolēnu zinātniskajos lasījumos; par sasniegumiem matemātikas centralizētajā eksāmenā; par sasniegumiem latviešu valodas centralizētajā eksāmenā; par sasniegumiem svešvalodas centralizētajā eksāmenā; kā arī par pozitīvu dinamiku centralizētajos eksāmenos.

Līdz šim kvalificēšanās nosacījums uz apbalvojumu visām vidusskolām bija vienāds: ja ABC līmenis centralizētajos eksāmenos nav zemāks par 65%. Atbilstoši spēkā esošajam nolikumam, pēdējos sešu gadus uz balvu pretendēja tikai Liepājas Valsts 1.ģimnāzija vai Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskola.

Jaunais nolikums balvu saņemšanai paredz augstāku kvalificēšanās slieksni, kā arī atšķirīgas prasības vidusskolām un ģimnāzijai par sasniegumiem centralizētajos eksāmenos. Liepājas Valsts 1.ģimnāzija uz balvām var pretendēt, ja ABC līmenis attiecīgajos centralizētajos eksāmenos nav zemāks par 75%, savukārt, pārējās skolās, ja ABC līmenis attiecīgajos centralizētajos eksāmenos nav zemāks par 70%.

Par jauno nolikumu deputāti balsoja 15.marta domes sēdē, un, lai gan ar 12 balsīm “par” to apstiprināja (“pret” balsoja Ivars Klesenfelds un Stīns Lorenss, atturējās – Elita Kosaka), bez diskusijām neiztika arī šajā jautājumā.

Deputāts Jānis Viilnītis, lai gan atbalstīja jauno nolikumu, ko atzina par labāku esam, nekā iepriekšējais, tomēr izteica cerību, ka deputāti pie šā jautājuma vēl atgriezīsies: “Atbalstīšu sagatavoto lēmuma projektu, bet ceru, ka, pēc gada vai diviem mēs vēlreiz atgriezīsimies pie šā jautājuma un pārskatīsim kvalificēšanās likmi, jo ģimnāzijai noteiktā 75% robeža sakrīt ar līmeni, kas jāizpilda, lai vispār saņemtu valsts ģimnāzijas statusu.”

Silva Golde uz šo repliku atbildēja, ka augstāks procentu līmenis nav likts tāpēc, ka “pēdējos divus gadus ģimnāzijai neveicās”, un tā nespēja sasniegt pat šo līmeni. Tomēr, kā uzsvēra Golde, prasības ir paaugstinātas par 10% , salīdzinot ar to, kā bijis iepriekš. Turklāt balvu saņems tā skola, kura spēs pacelties augstāk par nolikumā noteikto kvalificēšanās minimumu.

Deputāts Ivars Kesenfelds atzina, ka viņam “no malas skatoties, nedaudz nāk smiekli – piešķirt balvu tikai par to, ka ģimnāzija ir tajā līmenī, ar kādu vispār var kvalificēties kā ģimnāzija!” Kesenfelds ieteica procentu līmeni tomēr paaugstināt uzreiz. Deputāts paironizēja – “lai manta neietu zudumā”, varbūt vajadzētu pārcelt Helviju Valci (Liepājas partija) uz 15.vidusskolu un piešķirt tai valsts ģimnāzijas statusu, jo šīs skolas vidējie rādītāji  centralizētajos eksāmenos vairākus gadus ir augstāki, nekā 1.ģimnāzijai.

Uz jautājumu izglītības nozares “kūrētājai” Silvai Goldei, vai ir plāns tuvākajiem desmit gadiem, kā optimizēt skolu tīklu, zinot, ka skolēnu skaits strauji sarūk, deputāts atbildi pēc būtības nesaņēma.

Deputāts Naums Vorobeičiks, kurš arī pats esot piedalījies nolikuma izstrādē, to atbalstīja, norādot, ka tas “ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar līdzšinējo nolikumu”.

Savukārt Stīns Lorenss izteica viedokli, ka šāda sistēma – dot balvu vienreiz gadā par labu rezultātu – ir slikta. Viņaprāt labāk būtu vienreizējas naudas balvas vietā palielināt skolotāju algas. Arī Lorensa dzimtajā Dānijā neesot šādas prakses reizi gadā piešķirt naudas balvu vienai skolai. “Svarīgi ir, kādas atzīmes bērns nes mājās katru dienu,” uzsvēra deputāts.

Deputāts Ivars Ķervis debates rezumēja, norādot, ka “domes sēdēm  vajadzētu notikt konstruktīvi, bet ir deputāti, kas ilgstoši tur ļaunu prātu uz kādu no skolām. Viņi pirms domes sēdes varētu satikties ar šo skolu direktoriem un apspriest problēmas, nevis sēdes laikā spēlēt šo teātri.“