Šonedēļ uz sēdi bija pulcējusies domes Izglītības komisija, lai spriestu par jauniem Kvalitātes balvas kritērijiem, bet piedāvājumus izteica tikai viens komisijas loceklis.

30.oktobra sēdē izteiktajam aicinājumam komisijas locekļiem pārdomāt un piedāvāt savas idejas pilsētas izglītības kvalitātes balvas piešķiršanas kritērijiem, atsaucies bija tikai Pāvels Jurs, kurš savu redzējumu kolēģiem bija izsūtījis jau 1.novembrī (sēde notika 13.novembrī), aicinot uz "produktīvu diskusiju".  

Tā kā citu priekšlikumu nebija, un 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš uz sēdi pat nebija ieradies, savukārt Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere bija visai steidzīga, tad diskusija notika vienīgi par Jura izteiktajiem priekšlikumiem, viņam  atbildot uz kolēģu Simonas Petrovicas, Arnolda Šablovska, Gaļinas Skorobatavovas un Normunda Dzintara jautājumiem un komentāriem. Sēdes noslēgumu diskusijai svītru pavilka komisijas vadītājs Atis Deksnis, paziņojot, ka Jura priekšlikumi konceptuāli ir atbalstāmi. Taču, acīmredzot saprotot, ka no komisijas locekļiem lielas jēgas nebūs, uzdeva Izglītības pārvaldei uz nākamo sēdi sagatavot ciparus, šķiet, lai varētu salīdzināt centralizēto eksāmenu rezultātus pilsētā un valstī (domāju, ka pat komisijas sekretārei īsti nepalika skaidrs, ko tad īsti vēlas komisijas locekļi!).

Jura piedāvājumā ir trīs kritēriji, kas vienlaikus ir trīs nominācijas balvai (līdz šim – septiņas): Centralizēto eksāmenu rezultāti, Olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu rezultāti un trešais – skolas izaugsme.

Centralizēto eksāmenu rezultātiem Jurs rosina piemērot indeksu 70% (un lielāks), jo Ministru kabineta šā gada 11. septembra noteikumos „Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē" 12. klases obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss paredzēts 60% vai lielāks.

Diskusijā izkristalizējās viedoklis, ka centralizētie eksāmeni jāvērtē kopumā, nevis pa atsevišķiem priekšmetiem, kā arī ievērtējot izglītības iestādes tipu (ģimnāzija, vidusskola, vakara/maiņu vidusskola).

Savukārt runājot par otro kritēriju, komisija vienojās, ka jāņem vērā ne tikai olimpiāžu un zinātnisko lasījumu uzvarējušo, bet arī uz valsts mēroga olimpiādēm un lasījumiem uzaicināto skolēnu skaits.

Vislielākās diskusijas bija par trešo nomināciju "Skolas izaugsme", un vienu no Jura rosinātajām izaugsmes mērvienībām – absolventu skaitu, kas turpina studijas augstskolās, – pārējie klātesošie komisijas locekļi aicināja svītrot, piesaucot dažādus argumentus, kāpēc tas neder. Vēl skolas izaugsmes "mērīšanai" Jurs iesaka piemērot šādus kritērijus: pēdējo trīs gadu laikā X % no skolas absolventiem ir ieguvušu augstāko izglītību; skolas visu skolēnu vidējais gada vērtējums mācību priekšmetu kopvērtējumā ir par X % augstāks pēdējo trīs gadu laikā, skolas sniegums centralizētajos eksāmenos kopvērtējumā ir par X % augstāks pēdējo trīs gadu laikā.

Arnolds Šablovskis rosināja Jura priekšlikumus pārbaudīt ar konkrētiem skaitļiem, lai redzētu, vai kritēriji ir dzīvē piemērojami. Viņš arī apšaubīja nepieciešamību vietējos sasniegumus vērtēt pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kuriem tos vērtē valstī, pieļaujot "atvieglotus" nosacījumus.

Pret to iebilda Jurs, norādot, ka Kvalitātes balva radīta, lai "suminātu izcilību", tāpēc ir pieļaujama arī situācija, kad skolas nesasniedz balvas iegūšanai noteikto latiņu un paliek bešā.

"Ignorēt valsts noteikto kritēriju ir absurdi!" – savu viedokli pauda Jurs.

Šķiet, arī Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere domā līdzīgi, vismaz tā varēja saprast no viņas minētajiem piemēram, kad "ļoti labas Liepājas skolas" absolventi, kas, skolu beiguši ar vērtējumu "9" un "10", ar pūlēm spēj nokārtot iestājpārbaudījumus augstākajās mācību iestādēs. Izglītības pārvalde regulāri saņemot pārmetumus un jautājumus – "Kad jūs beidzot sāksiet strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas?! "