Līdzās desmit licenču un ārpuskārtas vietu bērnudārzos piešķiršanas jautājumiem domes Izglītības komisijas darba kārtībā beidzot bija arī viens nopietnāks jautājums.

Tas bija komisijas locekļa Arnolda Šablovska rosinātais priekšlikums par izmaiņām Liepājas vispārizglītojošo vidusskolu Kvalitātes balvas nolikumā, par ko otrdien, 30.oktobrī, sprieda komisija.

Šablovskis piedāvāja jaunu formulu, kuru pielietojot varētu būt objektīvāks rezultāts, vērtējot skolu atbilstību pašvaldības dāvātās Kvalitātes balvas vienai no nominācijām. Komisijas loceklis Pāvels Jurs gan atgādināja, ka arī jaunajos Ministru kabineta noteikumos ir dota formula centralizēto eksāmenu rezultātu izvērtēšanai, un "mums nav jārada jauna formula". Taču komisija atbalstīja tās priekšsēdētāja, vicemēra Ata Dekšņa priekšlikumu, ka ir jāiepazīstas ar Ministru kabineta piedāvāto formulu, par kuru runāja Jurs, un tam ir vajadzīgs laiks, tāpēc uzdeva sev "mājasdarbu" – izdarīt to līdz nākamajai reizei, kas būšot 13.novembrī. Bet jau šajā sēdē klātesošie vienā jautājumā vienojās par kopīgu viedokli, ko, vismaz Liepājas kontekstā, laikam varētu nosaukt pat par revolucionāru, proti, ka Kvalitātes balvas piešķiršanai turpmāk jānotiek, ievērtējot skolu tipoloģiju: ģimnāzijas, vidusskolas, vakarskolas. Arī šis, starp citu, esot bijis Šablovska priekšlikums, ko viņš izteicis jau sen, tikai nez kādēļ agrāk tas nav guvis komisijas atbalstu.

Diskutējot par Kvalitātes balvu, izskanēja ne viena vien interesanta un līdz šim nedzirdēta ideja – piemēram, ka Kvalitātes balva tādā izpildījumā, kā līdz šim, sevi ir izsmēlusi; ka ir jāizvērtē ne tikai balvas piešķiršanas kritēriji, bet arī nominācijas, piemēram, vai vajag septiņas, kā šobrīd, vai pietiek ar piecām vai pat trijām; ka balva par stabilitāti, iespējams, patiesībā nozīmē piešķirt balvu par stagnāciju vai dīkstāvi; ka Liepājas skolas nav jāsalīdzina cita ar citu, bet ar vidējo rādītāju valstī, un tad "bilde ļoti spēcīgi mainīsies".

Ja sēdē izskanējušie priekšlikumi tiešām tiks ņemti vērā, tad, iespējams, beigsies gan pilsētas izglītības iestāžu "vārīšanās savā sulā", kā izteicās viens no komisijas locekļiem, gan "pārdabiskā un nedabiskā situācija" (P.Jurs), kad vienas mācību iestādes direktors ik gadu piecas reizes kāpj uz skatuves, lai saņemtu balvas.

Bet, galvenais, varbūt beigsies ēra, kurā ģimnāzija un pilsētas vidusskolas slīgst pašapmierinātībā, lai gan izglītības rādītāji uz kopējā fona valstī, ir zemi!