Pabeigti veco ēku nojaukšanas darbi "Liepājas enerģija” TEC teritorijā, lai sagatavotu būvlaukumu jaunas biomasas ūdenssildāmo katlu katlumājas celtniecībai.

Kā informē "Liepājas enerģija”, jaunā siltuma avota celtniecībai saņemts atbalsts no ES Kohēzijas fonda un darbus plāno uzsākt tūlīt pēc iepirkuma procedūras beigām. Nojaukšanas darbu veica firma "UPTK” un darbu izmaksas aptuveni 160 tūkst. latu bez PVN.

Kā pastāstīja SIA "Liepājas enerģija” tehniskais direktors Gunars Liepiņš, vecās iekārtas un ēkas, kas bija būvētas vēl pagājušā gadsimta vidū, bija gan morāli, gan fiziski novecojušas, bet ražošanas process bija dārgs un neefektīvs. Tas ir likumsakarīgs process, ka veco nojauc un tā vietā būvē jaunu, modernu.

Vecā TEC vietā plānots uzbūvēt Bioūdensildāmo katlu katlumāju, kuras kopējā jauda būs 30 MW, bet kā kurināmo izmantos atjaunojamu vietējo resursu – šķeldu. Šobrīd notiek iepirkuma procedūra, lai izvēlētos būvnieku. jaunās katlumājas būvniecību plānots uzsākt vasarā.

Šobrīd "Liepājas enerģija” sadarbībā ar būvnieku AS "UPB” jau realizē vienu projektu – biokoģenerācijas stacijas celtniecību. Jaunajā stacijā jau uzstādītas Austrijas firmas "Kohlbach" pamata tehnoloģiskās iekārtas un turpinās stacijas ēkas būvniecība. Plānots, ka jūlijā piegādās pārējās iekārtas, bet jau septembrī stacija varētu uzsākt darbu testa režīmā.

Kā norādīja SIA "Liepājas enerģija” tehniskais direktors Gunars Liepiņš, tad šobrīd SIA "Liepājas enerģija” realizē divus ES Kohēzijas fonda projektus, kuros abos kā kurināmo izmanto atjaunojamo, pašmāju energoresursu – šķeldu. Tā ir biokoģenerācijas stacijas būvniecība, kas jānodod ekspluatācijā šā gada rudenī un bioūdensildāmo katlu katlumājas būvniecība, kas jāpabeidz līdz 2013. gada beigām.

Gunars Liepiņš norādīja arī uz gāzes cena piegumu tagad un nākotnē, kas mudina uzņēmumu meklēt alternatīvas un kā kurināmo izmantot šķeldu, kas ir vietējs, atjaunojams, un lētāks kurināmais.
 
Pabeidzot plānotos būvdarbus, Liepājā aptuveni 60% visas siltumenerģijas saražos no atjaunojamajiem energoresursiem – škeldas. Ilgtermiņa perspektīvā šāds ieguldījums pilsētas energoapgādes infrastruktūrā ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Tāpat – "zaļās enerģijas" izmantošanas dēļ samazināsies arī CO2 izmešu apjoms atmosfērā.