Nojaucot veco Liepājas Termoelektrocentrāles (TEC) skursteni, būvgruži nav vis nodoti reģionālajā atkritumu izgāztuvē „Ķīvītēs”, bet paklusām norakti ezermalā.

Konkrētāk, būvgružu kalns atrodas LSEZ SIA „Laskana” teritorijā Liepājas ezera pļavās starp Fēniksa ielu un Jauno ielu.

Par to portālu informēja kāds liepājnieks, piebilstot: „Liepājā ir vieni, kuri drīkst, un citi, kuri nedrīkst...”

Mēģinot noskaidrot, vai teiktais atbilst patiesībai, portāls sazinājās ar Reģionālās vides pārvaldes direktori Ingrīdu Sotņikovu, kura pastāstīja, ka šāds fakts pārvaldei ir zināms.

„Nav taisnība, ka vides pārvalde ir devusi atļauju būvgružu izgāšanai šajā teritorijā. Tieši otrādi, kad būvnieks nevarēja pierādīt, kur likti būvgruži, sākām par to interesēties, un atradām tos uzņēmuma „Laskana” teritorijā,” pastāstīja Sotņikova.

Lai gan teritorija ir norobežota ar augstu betona žogu, būvgružu kalns bijis augstāks par žogu.

„Acīmredzot vieni ieekonomēja, nemaksājot par būvgružu noglabāšanu poligonā, otri – nopelnīja atvēlot būvgružu izgāšanai savu teritoriju,” secināja Sotņikova.

Kā portālu informēja „Liepājas RAS”, 1 t būvgružu deponēšana atkritumu poligonā „Ķīvītes” izmaksā 52 eiro.

Pēc Sotņikovas sacītā, pārvalde teritorijas īpašnieci SIA „Laskana” sodījusi ar „gandrīz maksimālo iespējamo” soda naudas apmēru pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 75.panta „Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana”.

Paredzētais sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu ir „fiziskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas”.

Pārvalde arī uzdevusi būvgružus nogādāt poligonā, taču „Laskana” šo lēmumu pārsūdzējusi augstākajā instancē, un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova lēmumu daļā par būvgružu izvešanu atcēlusi.

Kādi motīvi vadījuši ģenerāldirektori, pieņemot šādu lēmumu, pagaidām portālam nav izdevies noskaidrot.

Kā jau iepriekš vēstīts, bijušā Liepājas TEC skursteņa un citu būvju nojaukšanas darbus SIA „Liepājas enerģija” teritorijā 2011.gada decembrī un 2012.gada janvārī veica firma "UPTK”.

Paralēli AS „UPB”, saskaņā ar jaunās biokoģenerācijas stacijas būvprojektu, šajā laikā sagatavoja būvlaukumu.

Uzziņai
Liepājas TEC skurstenis bija būvēts kurināšanai ar mazutu. Skurstenis uzcelts tik garš (120 m), lai liepājniekiem nebūtu jāelpo bīstamie dūmi. Monolītās dzelzsbetona būves biezums augšpusē bija 15 centimetri, bet apakšpusē – 30 cm. Tam bija arī iekšējais ķieģeļu oderējums, lai pasargātu dzelzsbetonu no sērskābes, kas rodas degšana laikā. Taču ar laiku tik un tā sākusies dzelzsbetona korozija, jo oderējums skābes ietekmē sadrupis.
Gan no finanšu, gan drošības viedokļa izdevīgāk bija būvēt jaunu skursteni, nevis ieguldīt miljonus vecajā un nedrošajā.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, aptuveni pusi no sākotnēji 120 m augstā skursteņa demontēja jau 2009.gadā.
(Avots: Liepājas enerģija)