Topošajā Kurzemes koncertzālē "Lielais dzintars"sākti iekšdarbi un aktualizēts saimnieciskās darbības modelis, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Būvnieku uzdevums bija līdz gada beigām panākt, lai koncertzāles jeb daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" ēka ir pilnībā zem jumta un lai būtu pabeigta visu korpusa metāla konstrukciju montāža. Būvniecības process notiek saskaņā ar grafiku, apliecina daudzfunkcionālā centra "Lielais dzintars" projekta realizācijas daļas vadītājs Gatis Griezītis. Pavasarī tiks publiskota koncertzāles atklāšanas programma, taču jau tagad notiek "Lielā dzintara" popularizēšana starptautiskajā līmenī. Rudenī koncertzālei jāsāk funkcionēt.
 
Izaicinoša ikdiena
"Tik lielos objektos vienmēr ir problēmas, kas nav iepriekš paredzamas. Taču pagaidām nav nekā tāda, kas liktu apšaubīt gala termiņu," situāciju raksturo ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Ēkas projekts ir oriģināls un tehniski ārkārtīgi sarežģīts, tāpēc katra diena objektā ir izaicinājums, atzīst O. Ozoliņš. Viņš uzteic apakšuzņēmējus, kuru skaits gan ir mainīgs, taču kopumā tādu neesot daudz. Vairums ir Liepājas būvuzņēmumi – visu inženierkomunikāciju sistēmu ierīko SIA Vega1, metāla konstrukciju montāžu veic SIA U.P.T.K. "Par Liepājas uzņēmumiem man ir tikai pozitīvas atsauksmes – varbūt tāpēc, ka būvē savās mājās," tā O. Ozoliņš. Arī paši apakšuzņēmēji atzīst, ka būvniecība pilsētas centrā uzliek papildu slodzi, jo notiek ikviena garāmgājēja acu priekšā, turklāt uz objektu vērstas arī tīkla kameras. Ik dienas sociālajos tīklos ir kāds komentārs par notiekošo būvlaukumā. SIA Merks valdes priekšsēdētājs gan uzsver, ka projekta kvalitātes nosacījumi un būvnieka atbildības līmenis ir stingri noteikts līgumā un tehniskajā dokumentācijā. Piemēram, nepastāv iespēja izvēlēties lētāku materiālu vai tehnisko risinājumu. "Ir lietas, ko būvnieki vairs pat neapspriež," uzsver O. Ozoliņš. Raksturojot būves kvalitāti un tehnisko sarežģītību, viņš stāsta, ka lielajā koncertzālē, piemēram, akustikas testi notiek pat zāles krēsliem. Jau decembrī vairākās ēkas daļās tika ieslēgta apkure un sākta iekšējā apdare. Tiek montēts Liepājas koncertzāles skatuves mehānisms, kura izstrādātājs ir viena no pasaules augstākā līmeņa specializētajām firmām Waagner biro Stage Systems, kas līdzīgus pasūtījumus veikusi Kopenhāgenas, Berlīnes, Sidnejas operā, daudzfunkcionālajā centrā BMW World Minhenē, Atēnu Megaron koncertzālē,  Melburnas koncerthallē, Islandes nacionālajā koncertzālē Reikjavīkā un daudzviet citur pasaulē. Sākta "Lielā dzintara" iekšējās un ārējās fasādes montāža. Iekšējo veidos stikla paketes, kas nodrošina siltumizolāciju, bet ārējā būs dekoratīvā – no oranžas krāsas stikla paketēm. Visā ēkā nav divu vienādu logu, stāsta būvnieki.

Iekļaujas izmaksās
2014.gadā projektā ir apgūti vairāk nekā 12 miljoni eiro. No 2013.gada augusta, kad sākās būvniecība, ieguldīti jau vairāk nekā 16 miljoni eiro. Būvniecībai papildu nauda nav plānota, uzsver projekta vadītājs un būvnieks. Ir pozīcijas, kurās izmaksas ietiecas projektā iestrādātājā finanšu rezervē, taču par papildu finansējumu nav runas. Lai gan lauvas tiesa finansējuma ir no valsts un ES, arī Liepājas pašvaldība projektā piedalās gan ar pašu, gan kredītlīdzekļiem, uzturot projekta realizācijas grupu, kas darbu beigs pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, un SIA Lielais dzintars, kas jau 2015.gada otrajā pusē sāks aktīvu saimniecisko darbību. 2014.g. pašvaldība piešķīrusi 49,8 tūkst. eiro, šogad – 75,8 tūkst. eiro. "Šīs summas galvenokārt ir darbinieku atalgojums," skaidro Liepājas domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs. Daļa naudas aiziet arī SIA Lielais dzintars telpu nomai, 4000 eiro piešķirti dizaina koncepcijas izstrādei, lai jaunajā ēkā nomnieki – piemēram, kafejnīcas apsaimniekotāji, neierīkotu telpas, kas konceptuāli neiekļaujas "Lielajā dzintarā". Savukārt Saeimā Liepāju pārstāvošie deputāti nākamā gada valsts budžetā iesnieguši papildu finansējuma pieprasījumu topošās koncertzāles vajadzībām, tostarp iekštelpu labiekārtošanai, mēbelēm, kā arī jaunu instrumentu iegādei. "Mēs kā topošie ēkas apsaimniekotāji noteikti atbalstām ieceri, ka 2016.gada Pianisma zvaigžņu festivāla mākslinieki spēlē uz jauna Steinway, šobrīd pie tā strādājam," DB informēja SIA Lielais dzintars valdes locekle Baiba Bože.

Neliela komanda
Koncertzāles atklāšana plānota 2015.gada otrajā pusē, pasākumu programma tiks izziņota aprīļa beigās vai maija sākumā. Līdz tam notiek sarunu un menedžmenta process, līgumu precizēšana. Pirmo sezonu uzsākot, centrā strādās 14 darbinieki. "Vēl rēķinām, kā būtu saimnieciskāk – pieņemt pastāvīgā darbā apkopējus un sētniekus, vai tomēr pirkt to kā ārpakalpojumu. Papildus pasākumu laikā plānojam piesaistīt biļešu kontrolierus, vietu ierādītājus un garderobistus," stāsta B. Bože. Pagaidām bez vadītājas SIA Lielais dzintars strādā ēkas ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, kurš seko līdzi būvniecības procesam no topošā apsaimniekotāja puses, piedalās būvniecības sapulcēs, pārstāv kapitālsabiedrības viedokli. Šis cilvēks turpinās darbu kā ēkas "saimnieks", pārzinot visas būves komunikācijas un ar apsaimniekošanu saistītās nianses. Plānots drīzumā izsludināt konkursu uz mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja amata vietu. Kā jau DB rakstījis, koncertzāle kļūs par mājvietu Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai. Pirms uzsākt būvniecību, Liepājas dome un Kultūras ministrija par to noslēdza nodomu protokolu. Ēkā būs nodrošināta arī ēdināšanas funkcija (pastāvīgi un pasākumu laikā), informācijas un biļešu iegādes vieta, izstāžu un publisko pasākumu telpas, eksperimentālā skatuve un kamerzāle, katra ar 150 skatītāju sēdvietām. Akcents, protams, tiek likts uz "Lielā Dzintara" centrālo asi – Lielo zāli ar 1000 skatītāju vietām un, kā sola speciālisti, izcilu akustiku.

Būs jāpelna
2016.gada budžets plānots ap 800 tūkstošiem eiro, no kuriem daļa būs Kultūras ministrijas dotācija profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai reģionos, daļa – pašu ieņēmumi (ilgtermiņa un īstermiņa telpu nomas maksas, biļešu ieņēmumi no pasākumiem), daļa – pašvaldības dotācija kultūras funkciju nodrošināšanai. Ēkas plānotie komunālie izdevumi (ūdens, kanalizācija, apkure, elektrība) gadā veidos ap 300 tūkst. eiro. Kopējās apsaimniekošanas izmaksas vēl tiek precizētas. Koncertzāles saturisko programmu veidos tās galveno nomnieku (orķestra un mūzikas skolas) koncerti un sadarbības projekti, kā arī citu producentu un māksliniecisko apvienību pasākumi, tostarp gan  Eiropas un pasaules mēroga akadēmiskās mūzikas, gan džeza un popmūzikas koncerti, gan liela mēroga kongresi, semināri, forumi, izstādes, korporatīvie pasākumi. SIA Lielais dzintars organizēs koncertzāles sezonas atklāšanas programmu, profesionālās un laikmetīgās mākslas festivālu Liepājas vasara un vēl dažus atsevišķus sarīkojumus. Saimnieciskās darbības modelis veidots, iepazīstot jau uzcelto Rēzeknes un Cēsu koncertzāļu pieredzi, problēmas un veiksmes, kā arī uzklausot vietējā mēroga pasākumu rīkotāju ieteikumus gan ēkas tehniskās apsaimniekošanas plānošanā, gan saturiskās programmas veidošanā. Topošie apsaimniekotāji viesojušies arī Islandes koncertzālē Harpa, iepazinušies ar Igaunijas, Somijas un vairāku Vācijas akustisko koncertzāļu pieredzi.

Popularitāte aug
Jau šobrīd, redzot tikai ēkas veidolu un to iekšējā plānojuma daļu, kurā noņemtas sastatnes, var redzēt, ka celtne būs unikāla gan no akustiskā, gan arī no arhitektoniskā viedokļa, apgalvo B.Bože. Interesanti dati atklājušies biedrības Culture Lab šā gada rudenī veiktajā pētījumā par kultūras patēriņu, kurā topošās Liepājas koncertzāles atpazīstamība novērtēta kā trešais zināmākais kultūras infrastruktūras objekts aiz Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Dzintaru koncertzāles. Savukārt par starptautisko atpazīstamību gādā gan pats projektētājs, gan topošais enkurnomnieks – Liepājas simfoniskais orķestris. Šobrīd tas devies prestižā un unikālā koncertturnejā uz Ķīnu un – kā pirmais Baltijas valstu orķestris – arī uz Indiju, kur paredzēts spēlēt arī Latvijas vēstniecības atklāšanā. LSO koncertu translēs Indijas centrālā televīzija, un lielā mērā šī turneja būs sava veida mārketings jaunajai koncertzālei, pirms turnejas atzina LSO direktors Uldis Lipskis.

Uzziņa
Daudzfunkcionālais centrs "Lielais dzintars"

Projektētājs: Folkers Gīnke (Giencke & Company)
Ģenerāluzņēmējs: SIA Merks
Kopējā platība:14 126 m2
Vieta autostāvvietām: ap 5000m2
Būvniecības līguma summa: 28,29 milj. eiro,
t.sk. Eiropas Savienības finansējums – 12,8 milj. eiro
Pašvaldības budžeta finansējums – 13,88 milj. eiro
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 1,6 milj. eiro

Līdzšinējās projekta izmaksas (2013. – 2014.g.):
SIA "Merks" (būvniecība) – 16, 41 milj. eiro
"Giencke & Company" (autoruzraudzība) – 0, 97 milj.eiro
(Projekta "Liepājas daudzfunkcionālais centrs "Lielais Dzintars"" nepilnības vai saskaņošana ar autoriem, kā arī precizējumi, kas skar būvniecības procesu, tiek segti esošā finansējuma ietvaros)

Plānotais darbības sākums: 2015.g. oktobris

(Avots: Lielais dzintars, Liepājas dome)