Aizvadītās nedēļas nogalē Tukumā notika LTRK Kurzemes padomes sēde, kurā uzņēmēji vienojās par plānu "B", ja netiks ievērota 9.augustā ar MK noslēgtā vienošanās.

Kā portālu informēja "Liepājas papīra" valdes priekšsēdētājs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis, piektdien, 7.otobrī, Tukumā notikušais forums, kurā piedalījās arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostockis un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, sasaukts tāpēc, ka uzņēmēju ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas intervijā saklausījuši "trauksmes zvanus", ka valdība varētu pārkāpt 9.augustā starp LTRK vadību un Ministru kabinetu premjera Māra Kučinska personā parakstītā nodomu protokola vienošanās.

Šīs vienošanās pēc Vilnīša sacītā, paredzēja, ka tiks reformēta valsts pārvalde, padarot to efektīvāku, samazināts nodoklis darbaspēkam,  atcelts neveiksmīgais "solidaritātes nodoklis", ar kuru valdība cerēja palielināt ienākumus, bet iznāca tieši otrādi – no 6000 fiziskām personām gada sākumā, kuras skāra šis nodoklis, 2000 jau pārreģistrējušas savus uzņēmumus ārpus Latvijas. Taču galvenais nosacījums bija, ka līdz nākamā gada 1.aprīlim valdība izstrādā un apstiprina jaunu nodokļu politiku vismaz nākamajiem četriem gadiem, ieteikumus kurai izstrādājusi arī LRTK, bet nu ministre teic, ka valsts vajadzības pēc naudas spiedīs meklēt iespējas nodokļos – paaugstināt esošās likmes, paplašināt nodokļu bāzi vai ieviest jaunus nodokļus.

"Ministres retorikā, ka "visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas" sajutām soli atpakaļ. Par kādu komforta zonu var runāt attiecībā uz uzņēmējiem? Vienīgie, kas mūsu valstī atrodas komforta zonā, ir birokrāti, nomenklatūra. Ja salīdzina kaut vai ar kaimiņiem igauņiem, kā tur pieauga uzņēmumu peļņa pēc tam, kad sāka darboties nulles nodoklis reinvestētai peļņai! Latvijā par to tikai runā jau gadus desmit, taču nekas nenotiek. Darbaspēka nodokļa plaisa procentos no darba devēja izmaksām arī Latvijā ir visaugstākā – 42,55%, salīdzinot ar kaimiņiem. Lietuvā tie ir 40,93%, Igaunijā – 39,03%, Polijā – 34,66%, Īrijā – 27,47%. Vienīgi Baltkrievija mūs nedaudz pārspēj, tur tie ir 42,58%."

Ja netiks atcelts tā sauktais "solidaritātes nodoklis" vai tiks pieņemti jauni nodokļi, tas būs signāls, lai uzņēmēji jau šogad sāktu nopietnu kampaņu pret šādu politiku. Ja tas nenotiks, bet līdz aprīlim nebūs pieņemta jauna nodokļu politika, arī tad uzņēmēji ir gatavi likumīgām, bet nopietnām protesta akcijām, apstiprināja Vilnītis.

"Galvenais, ka šim nolūkam mums ir finansiālie resursi, kurus jebkurā brīdī varam likt lietā."

Pēc Vilnīša teiktā, ir izstrādāts arī kampaņas logo un ir skaidras aktivitātes, ko LTRK nepieciešamības gadījumā grasās īstenot.