Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) aicina noraidīt budžeta likumprojektu pakotnē iekļautos grozījumus "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas netieši saistīti arī ar naftas produktu akcīzes nodokļa palielināšanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ), teikts LSA vēstulē Saeimas budžeta un finanšu komisijai, ziņo LETA.

Vēstulē norādīts, ka LSA, pārstāvot Liepājas, Rīgas un Ventspils ostās strādājošos uzņēmumus, vēršas pie Saeimas Budžeta un finanšu komisijas ar informāciju, kas pamato LSA nostāju par Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā likumprojekta noraidīšanu.

LSA vēstulē norāda, ka FM iepriekš paudusi, ka paredzētā akcīzes nodokļa likmes celšana palielinās valsts budžeta ienākumus, taču būtiski neietekmēs nozari. Savukārt LSA uzsver, ka FM likumprojekta izstrādes procesā nav veikusi konsultācijas ar brīvostām un SEZ vai LSA, lai apzinātu nozares viedokli un datus aprēķinu veikšanai. Attiecīgi FM veikusi aprēķinu par iespējamo akcīzes nodokļa likmes ietekmi uz budžetu, kas būtiski atšķiras no LSA veiktā aprēķina.

Tāpat LSA vēstulē atzīmē, ka likumprojekts paredz, ka pakāpeniski tiek atcelti šobrīd piemērotie atvieglojumi akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai, kas tiek izmantota brīvostu un SEZ teritorijās – šobrīd likumā "Par akcīzes nodokli" likme iezīmētajai jeb marķētajai dīzeļdegvielai ir 60 eiro par 1000 litriem, taču FM ierosina to pakāpeniski paaugstināt.

LSA ir veikusi biedru aptauju Liepājā, Rīgā un Ventspilī, lai noskaidrotu fiskālo ietekmi uz uzņēmumiem, kas darbojas brīvostās un SEZ režīmā un ikdienā izmanto dīzeļdegvielu. Aptaujāti 30 uzņēmumi, un no tiem plānotās akcīzes nodokļu izmaiņas negatīvi ietekmēs 22 uzņēmumus.

Tāpat LSA aptaujas rezultāti liecina, ka fiskālā ietekme būtiski pārsniedz FM aprēķināto ietekmi jau nākamgad – 2024.gadā FM aprēķinātais maksājuma pieaugums pret 2023.gadu būtu 180 000 eiro, savukārt LSA aprēķini norāda, ka 2024.gadā akcīzes nodokļa likmes paaugstinājuma dēļ maksājums pieaugtu par vismaz 712 825 eiro salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Vienlaikus LSA norāda, ka kravu uzglabāšanas un pārkraušanas specifikas dēļ fiskālā ietekme uz uzņēmumiem ir ļoti atšķirīga, un tas nozīmē, ka FM plānotās akcīzes nodokļu izmaiņas neievēro samērības principu, proti, FM plānotā fiskālā ietekme visvairāk skars dažus stividorus, kas tehniskās specifikas un iekārtu dēļ dīzeļdegvielu patērē ievērojami vairāk nekā citi stividori, kā rezultātā šāds nodokļu palielinājums radīs tiem darbību un konkurenci graujošus apstākļus.

Stividori vēstulē arī norādījuši, ka FM apgalvo, ka likumprojekta apstiprināšana veicinātu godīgu konkurenci brīvostu un SEZ teritorijās. Šobrīd, pēc FM pieejamās informācijas, brīvostu un SEZ teritorijās ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo ne visiem uzņēmumiem, kas darbojas brīvostu teritorijās, ir tiesības veikt komercdarbību, piemērojot brīvās zonas režīmu, papildina LSA.

LSA norāda, ka brīvās zonas režīma iegūšana uzņēmumam uzliek papildu pienākumus saistībā ar muitas kontroli, uzskaiti un ziņošanu, tāpēc tie uzņēmumi, kas nav saistīti ar stividorpakalpojumiem, nav ieinteresēti iegūt šo brīvās zonas režīmu – tas ne vien nedod ieguvumus, bet arī sniedz papildu pienākumus.

Vēstulē arī norādīts, ka FM iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) aprēķinās soda naudu par saistību neizpildi (nesaskaņota atbalsta piemērošanu dalībvalstī), uzņēmumiem būs jāatmaksā ievērojami lielāka summa nekā pie akcīzes nodokļa likmes palielinājuma. Savukārt LSA atzīmē, ka valsts atbalsta piemērošana pirms saskaņošanas ar EK nav uzņēmumu kompetence un atbildība, bet valsts pārvaldes, šajā gadījumā FM neizdarība, attiecīgi uzņēmēji nevar tikt saukti pie atbildības par atbalsta saņemšanu, kuram pieteikušies likumā paredzētajā kārtībā.

LSA aicina atbildīgos 14.Saeimas komisijas deputātus ņemt vērā nozares viedokli un likumprojektu noraidīt, kā arī LSA ir gatava piedalīties konstruktīvā dialogā ar atbildīgajām komisijām, lai kopā rastu risinājumu, kas nodrošinātu ostu nozares ilgtspējīgu attīstību un Latvijas tautsaimniecības stabilitāti.

LETA jau rakstīja, ka pretēji Tautsaimniecības komisijas pozīcijai šī gada 16.novembrī Saeima konceptuāli atbalstīja 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē iekļautos grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās".

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā līdzatbildīgā komisija šā gada 14.novembrī nolēma neatbalstīt budžeta likumprojektu pakotnē iekļautos grozījumus. Komisija nolēma sagatavot vēstuli par likumprojektu atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā skaidros, ka, izstrādājot likumprojektu, FM nav bijusi diskusija ar nozari un nesakrīt FM un nozares fiskālie aprēķini.

Paredzēts, ka likumprojekts un attiecīgi saistītie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" stātos spēkā 2024.gada 1.martā.