Valdība sēdē nolēmusi nodot "KVV Liepājas metalurgs" parādsaistību apsaimniekošanu Privatizācijas aģentūrai (PA), pēc sēdes sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka attiecīgajam mērķim PA dibinās jaunu kapitālsabiedrību, kurai tiks cedētas saistības no Valsts kases. Savukārt līdz 1.jūnijam Ekonomikas ministrija, kura pārrauga PA, valdībā ziņos par progresu un valsts iespējām atgūt aptuveni 60 miljonu eiro parādu.

Ministre uzsvēra, ka prioritātē joprojām ir saglabāt uzņēmumā ražošanu, nevis realizēt ķīlas.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens skaidroja, ka patlaban "KVV Liepājas metalurgs"' neveic parāda maksājumus atbilstoši grafikam un uzņēmums ir iesniedzis valdībai restrukturizācijas plānu. Ministru kabineta ieskatā ar restrukturizējamu kompāniju efektīvāk varētu strādāt PA, nevis Valsts kase.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka Valsts kase saistībā ar biznesa restrukturizācijas plānu kompānijai ir uzdevusi 43 papildu jautājumus, uz kuriem valsts joprojām gaida atbildes.

Pēc Ašeradena teiktā, valsts joprojām gatava uzturēt dialogu ar uzņēmumu, kā arī meklēt risinājumus ražošanai atsākšanai.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Ukrainas "KVV Group" nolēmis konservēt "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcu. Līdz ar to kompānija grasās atlaist aptuveni 300 darbinieku. Uzņēmumā iepriekš skaidroja, ka šādi lemts, jo saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei. Kompānija iesniegusi Valsts kasei jaunu biznesa plānu, kuru kritizējuši vairāki ministri, kā arī pārstāvji no Valsts kases. Biznesa plāns ietver maksājumu grafiku un piedāvājumu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam. Kopā ar jaunu pamatparāda maksājumu grafiku piedāvātajā plānā paredzēta arī uzņēmuma profilam neatbilstošo aktīvus pārdošana. Atbilstoši neatkarīga auditora novērtējumam neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļautu iegūt četrus līdz piecus miljonus eiro. Paredzams, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā. Atlikušo daļu iecerēts novirzīt "KVV Liepājas metalurga" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Tāpat vēstīts, ka 2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas "KVV Group", kas par "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi apņēmies samaksāt 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.