Pēc ilgāka pārtraukuma ar Ivaru Kesenfeldu dzerot  baltvīnu Romas dārza kafeinīcā, runas atkal iegrozījās par mūsu Liepāju un tās pēdējām aktualitātēm.

Beidzoties Sudrabas komisijas peripetijām, mūsuprāt, liepājnieki varētu būt gandarīti, ka ciemos pie Aināra Š. viesnīcā "Rīdzene" nav bijuši mūsu pilsētas politiskie smagsvari – ne Sesks, ne Ansiņš un arī pat ne Vilnītis. Tas, mūsuprāt varētu liecināt, ka pilsēta salīdzinoši ir garīgi tīrāka.

Bet tajā pašā laikā no daža laba vīzdegunīga rīdzinieka ir dzirdēts, ka tie politiķi, kuri nav bijuši pie Aināra "Rīdzenē" nav tie "krutākie", un attiecīgi nevar ietekmēt procesus mūsu Dzimtenē...

Vēl būtu jāatzīmē lielā intriga mūsu pilsētā par to, vai Jānis Vilnītis rudenī tomēr kļūs par mūsu mēru vai ne. Ir dzirdētas, un ne tikai Pētertirgū, daudzas spekulācijas par šo tēmu. Mūsuprāt, būtu ļoti interesanti, ja liepājnieki varētu slēgt derības par šo tēmu totalizatorā.

Kaut gan totalizators ir azartspēle, vismaz nodokļi tiktu maksāti.

Mūsuprāt, par mēru tiešām būtu jākļūst Vilnītim, jo, cik dzirdēts, viņš ļoti godprātīgi un cītīgi pilda SEZ vadītāja pienākumus, un toleranti it kā ievērojot koalīcijas līguma visus punktus – tēlaināk izsakoties – ir iekļāvies kopīgā darba dunā ar Liepājas partiju.

Liepājas sakarā vēl būtu jāpiemin bijušās 1. Latvijas rokkafejnīcas "trešā atmoda" – "Hesburgera" restorāna un dāņa Pedera mūzikas kluba sintēze. Tas varētu būt ļoti orģināli un daudzsološi ilgspējīgai tūrisma vilkmei uz mūsu pilsētu.

Secinājums: kopumā ņemot, nemaz tik slikti Liepājā nav, un nav arī garlaicīgi.