Pašu pieņemto noteikumu ignorēšana, neskaidri formulētas koku ciršanas atļaujas, un rezultātā kārtējie (vairāk nekā simts) sakropļotie koki – tāda ir ierēdņu nemākulīgās darbošanās bilance.

Savulaik, 2009.gadā, Liepājas pašvaldība viena no pirmajām pieņēma progresīvākos apstādījumu ierīkošanas, kopšanas un aizsardzības noteikumus*) valstī, iekļaujot tajos pamatotu prasību, ka koku kopšana jāveic, "pieaicinot profesionālu kokkopi jeb arboristu" (punkts12.4.). Tagad šāda prasība iekļauta vairāku lielo pilsētu, tostarp Rīgas pašvaldības, saistošajos noteikumos. Diemžēl Liepājā noticis pretējais, un jau ilgāku laiku kādreiz apstādījumu kopšanā progresīvā pašvaldība pārvērtusies reakcionārā koku nīdētājā.

Piemēru, kas to apliecina netrūkst, sākot ar apgaismojuma rekonstrukcijas ārprātu, kad truli darbu izpildītāji veseliem, spēcīgiem kokiem apcirta saknes, beidzot ar tā sauktajiem pagalmu labiekārtošanas projektiem, kurus gan vajadzētu saukt īstajā vārdā – pagalmu iznīcināšanas un bruģētu autostāvlaukumu ierīkošanas projekti.

Kliedzošs piemērs tam, cik šizofrēniski un, jā, noziedzīgi izrīkojas pašvaldības struktūras, ignorējot pašu pieņemtos noteikumus, ir gadījums ar vairāk nekā simts veseliem, kopjamiem kokiem Krūmu ielā (dokumentos minēta adrese Krūmu 39).

Kāpēc šizofrēniski? Tāpēc, ka no vienas puses koki (vītoli) tiek saukti par "potenciāli bīstamiem", jo ir "veci un iztrupējuši", un tādi kļuvuši tāpēc, ka savulaik nepareizi apzāģēti (to atzina arī Apstādījumu uzraudzības komisija 5.maijā), no otras puses – Apstādījumu uzraudzības komisijas vadītāja, domes dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga pagājušās nedēļas sākumā apskatot "Nordia" darbinieku nekvalitatīvi paveikto darbu, izteikusies, ka koki ir "veseli, droši" un ka tā sauktā stabošana "atsevišķām sugām ir pieļaujama"!

Kā tad īsti ir – Krūmu ielas vītoli ir veseli un droši vai tomēr iztrupējuši un bīstami? Vai tie ir jākopj vai jāgāž nost un jāpārstrādā šķeldā?

SIA "Arbo Pro" pārstāvis Vaironds Bitenieks, sertificēts, profesionāls kokkopis, kuram Liepājā līdzvērtīga zinātāja koku kopšanas jomā, manuprāt, nav (Bitenieks kā speciālists atzīts ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, kur Brno universitātē skolo topošos nozares speciālistus), ir pārliecināts, ka Krūmu ielas vītoli nav bīstami, tie ir veseli, tikai kopjami. Diemžēl "Nordia" izpildījumā ar domes svētību kopšana pārtapusi kropļošanā.

"Arbo Pro", kas bija viens no pieaicinātajiem cenu aptaujā par Krūmu ielas koku kopšanu, veica koku novērtēšanu un tāmēšanu.  Uz novērtēšanas brīdi Bitenieks fiksējis 98 kokus, 25 no tiem neskartus, 73 agrāk nostabotus, faktiski sakropļotus, taču ar prasmīgu kopšanu glābjamus (ar zaru apgriešanu un nokaltušo stumbra daļu nozāģēšanu pietiktu, lai koki būtu droši). Nevienu no 98 kokiem kokkopis nav kvalificējis kā bīstamu!

Taču koku ciršanas atļaujā, kas "Nordia" izsniegta, pamatojoties uz Apstādījumu uzraudzības komisijas lēmumu, teikts: "nozāģēt novecojušos un poetenciāli bīstamos vītolus, kas aug zemesgabā Krūmu ielā 39". Kuri ir šie "novecojušie un poetenciāli bīstamie"? Konkrēti cik tādu koku ir? Par to atļaujā nekas nav teikts. Tāpat kā nekas nav teikts par to, ka darbu izpildītājam būtu tiesības kokus arī apzāģēt!

Šobrīd apzāģēti arī tie koki, vēl 25 – 30 vītoli, kuri aug gar bijušo 11.vidusskolu un kuri sākotnēji nemaz netika vērtēti, saka Bitenieks. Protams, arī šo koku kopšana notikusi domes ierēdņu akceptētājā stilā, un neviena arborista, kā to paredz domes saistošie noteikumi, tur pat tuvumā nav bijis.

Darbiem gan esot bijis piesaistīts "augstākstāvošs" speciālists – ainavu arhitekts. Ja ainavu arhitekts ir speciālists koku kopšanā, tad kāpēc nespēj novērtēt bojājumus? – nesaprot Bitenieks. Un kāpēc tad profesiju klasifikatorā ir divas dažādas profesijas – ainavu arhitekts un arborists? Un galu galā – kāpēc saistošajos noteikumus ir rakstīts, ka koku kopšanai jānotiek, "pieaicinot profesionālu kokkopi (arboristu)"?!

Tam, ka pašvaldības saistošie noteikumi tiek dažādi interpretēti un ignorēti, ir arī otra puse – Liepājā nav neviena, kas būtu spējīgs pasūtīt un pieņemt šādus darbus, kontrolēt tos un, ja nepieciešams, lemt par sodīšanu. Pašvaldību darbiniekiem tiek rīkoti speciāli kursi 160 stundu garumā, tātad trīs nedēļu laikā iespējams apgūt nepieciešamās zināšanas, lai vismaz saprastu, ko nozīmē kopt kokus. Ja kaut viens Būvvaldes, Komunālās pārvaldes, pašvaldības policijas vai vēl kādas pašvaldības struktūrvienības pārstāvis būtu apguvis šo kursu, būtu gan kas kontrolē un uzrauga koku kopšanu, gan lemj par nepieciešamo sodu. Tagad no atbildības atkratās kā Vides un veselības daļa, tā pašvaldības policija.

Kāda ir šī bēdīgā stāsta morāle un kas no tā būtu jāmācās liepājniekiem? Ka likumi nav rakstīti visiem? Ka oficiāli dokumenti jāraksta pietiekami neskaidri, lai pēc tam būtu vieglāk izlocīties? Ka mūsu pašvaldībā roka roku mazgā, un visas netīras? Ka nevienam no domes vadošā četrinieka neinteresē, kas notiek ar pilsētas "plaušām", un pat puķu mīļotājam un dēstītājam Gunāram Ansiņam koki ir vienaldzīgi?

Un kas būtu jādara, ja pašvaldība nespēj pildīt pati savus noteikumus? Jāmaina noteikumi? Bet varbūt – pašvaldība?

*) Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.19 "Liepājas pilsētas apstādījumu ierīkošanas, kopšanas un aizsardzības saistošie noteikumi"