No 15. aprīļa, saskaņā ar valstī noteikto kārtību koku ciršana vai zāģēšana pilsētās un citās apdzīvotās vietās ārpus meža ir aizliegta – šāds ierobežojums ir spēkā līdz 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka pilsētas koku stādījumu kopšana notiks ierobežotā apjomā, informēja sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Koku ciršanu pilsētā veic gan pašvaldība, gan individuālie zemesgabalu īpašnieki, gan uzņēmumi un citi īpašumu valdītāji. Koku ciršana nereti ir saistīta ar būvdarbu uzsākšanu un veikšanu. Ja iepriekš ir saņemta atļauja no pilsētas apstādījumu uzraudzības komisijas (AUK), ka koku drīkst cirst vai nozāģēt, taču darbs nav paveikts līdz 14. aprīlim, plānotie darbi tagad ir jāatliek līdz jūnija beigām.

Kokus Liepājas ielās, parkos, skvēros un citās pašvaldībai piederošajās zaļajās teritorijās aprūpē galvenokārt Komunālā pārvalde, taču mēs neesam vienīgā iestāde, kas par to atbild.

Koku kopšanu pilsētai piederošajos zemesgabalos ārpus meža zemes nodrošina arī pašvaldības aģentūra "Nodarbinātības projekti", izglītības iestādes, Kapsētu pārvalde, Sociālais dienests, Liepājas SEZ pārvalde un citi valdītāji.

Ligzdojošo putnu saudzēšanu paredz MK Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, taču 20. punktā, kurā teikts, ka “Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam”, noteikti arī vairāki izņēmumi.

Izņēmuma gadījumi pamatā ir avārijas vai bīstamu situāciju novēršanas nepieciešamība – piemēram, ja koks apdraud cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, infrastruktūras darbību un gadījumus, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.

Tātad vējā aizlūzušo, kritušo vai citādi bīstamo koku, kā arī atsevišķu lielu zaru, zaļo atvašu nozāģēšanu, apzāģēšanu un vainagu kopšanu, lai novērstu bīstamību, ir atļauts veikt arī putnu saudzēšanas periodā.

Ja izveidojas situācija, kad koks kļuvis bīstams, tad Komunālā pārvalde par to informē AUK – vai nu pirms koka nozāģēšanas, vai tad, kad bīstamība jau ir novērsta.

Par nozāģētajiem kokiem tiek sastādīts akts, kurā tiek norādīts iegūtais koksnes daudzums. Malkai izmantojamo koksni paņem pašvaldības aģentūra "Nodarbinātības projekti" savu telpu apkurei, savukārt nederīgā daļa nonāk atkritumu izgāztuvē. Zari tiek sasmalcināti un likti kompostā.