Pērkones ielā ar Komunālās pārvaldes un, šķiet, daļēju Apstādījumu uzraudzības komisijas svētību februārī nozāģēti 11 koki. Iemesls – „potenciāli bīstami”.

Kad mēģināju noskaidrot, kurš un kāpēc devis atļauju nozāģēt tik daudz koku šajā ielā, saskāros ar pašvaldībai raksturīgo pingpongu – zāģētājs* – Komunālā pārvalde (KP) – sūta pie Vides un veselības daļas. Tur gan apstiprina, ka pie mājām Nr. 22 un 24 komisija ļāvusi likvidēt „potenciāli bīstamas” liepas (laikam kādas trīs vai četras). Taču paliek vēl seši vai septiņi koki. Kā ar tiem?

Turpinot tincināt, portāls saņēma Vides un veselības daļas speciālistes Aldas Dambergas atbildi:” SIA "Komunālā pārvalde" tāpat kā visi citi lūdz atļauju Apstādījumu uzraudzības komisijai (AUK) veikt koku apzāģēšanu vai nozāģēšanu pilsētas apstādījumos.
Gadās izņēmumi, kad kopjot ielas kokus zāģētāji konstatē, ka koks ir tik ļoti bojāts (iztrupējis), ka pastāv izgāšanās draudi. Tādos gadījumos zāģētāji ziņo Komunālās pārvaldes dārzniecei, un koks tiek nozāģēts kā bīstams bez komisijas atļaujas. Konkrēti runājot par Pērkones ielu, komisija 11.februārī bija piebraukusi apskatīt liepas pie Nr.22 un Nr.24 un piekrita – šos kokus lietderīgi likvidēt.

Komunālās pārvaldes pienākums ir pašvaldību informēt par likvidētajiem bīstamiem kokiem, tai skaitā vēja nolauztiem vai izgāztiem.

Šobrīd dārzniece ir atvaļinājumā, tāpēc ziņojumu par bīstamiem kokiem Vides un veselības daļa, iespējams, saņems februāra beigās, marta sākumā.”

Iznāk, vienā gadījumā KP lūdz atļauju komisijai, bet citos – „likvidē”, un pēc tam par to informē komisiju.

Kam tad ir domāti pašvaldības saistošie noteikumi par pilsētas apstādījumu ierīkošanu, kopšanu un aizsardzību? Tikai „liepājniekiem parastajiem”?

Tajā pašā Pērkones ielā divu kaimiņmāju (Nr.25 un 27) iemītnieki bija izdomājuši, ka viņiem traucē līdzās augošais ozols, un, kā to prasa saistošie noteikumi, lūdza atļauju ozolu nozāģēt. AUK izvērtēja lūgumu un atzina, ka ozols nevienam netraucē un pat nav „potenciāli bīstams”, tāpēc, ja grib zāģēt nost, tad Liepājas domes Vides aizsardzības fondā jāiemaksā zaudējumu atlīdzība, šajā gadījumā 220,37 eiro. Šķiet, šis koks stāv joprojām.

Taču mulsina ne tikai šāda nekonsekvence. 12.martā beidzās pašvaldības izsludinātā publiskā apspriešana par divu koku likvidēšanu Brīvības ielā. Iepriekš bijuši arī citi gadījumi, kad pašvaldība it kā vēlas zināt iedzīvotāju viedokli par viena vai divu koku nociršanu (Ezera ielā, Raiņa ielā u.c.). Iespējams, šīs sabiedriskās apspriešanās rīkotas, jo to prasa Ministru kabineta 2012.gada 2.maija „Noteikumu par koku ciršanu ārpus meža” 17.punkts – „publiski pieejamos objektos pašvaldībai jārīko publiskā apspriešana par koku ciršanu”.

Taču tādā gadījumā nav saprotams, kāpēc tajā pašā Pērkones ielā vai citur, kur likvidēts daudz vairāk par vienu vai diviem kokiem un kas, neapšaubāmi, arī ir „publiski pieejami objekti”, publiskā apspriešana netiek izsludināta!

Atgriežoties pie „potenciāli bīstamajām” liepām Pērkones ielā, – tā sagadījies, ka šos nelaimīgos kokus vēroju jau sen, un redzēju kā, visticamāk, tie paši Komunālās pārvaldes pasūtītie zāģētāji zaļoksnus, spēcīgus kokus izkropļoja – profesionāļu valodā runājot, nostaboja. Liepas nīkuļoja, lapu vainags bija pavisam niecīgs. Iespējams, koki patiešām vairs nebija glābjami. Tikai kā vainas dēļ?

Pērkones iela beidzas pludmales kāpās. Savulaik Komunālās pārvaldes komunālās nozares darbinieki bija patiesi pārsteigti, kad, atrokot allaž smiltīm aizputināto izeju uz jūru, apakšā atklājās asfalts. Pieļauju, ka bez krūmiem un kokiem atstātais Pērkones ielas gals pēc kāda laika arī pazudīs smiltīs.

Bet, runājot par „potenciāli bīstamo” un it kā slimo koku zāģēšanu, gribētu, lai domes Vides un veselības daļa atbild uz jautājumu – cik pēdējo piecu gadu laikā „potenciāli bīstamo” koku patiešām izrādījušies bīstami? Viens? Divi? Pieci? Taču atbildes nebūs. Tāpat kā nav atbildes par to, cik pavisam pilsētā izzāģēts, cik iestādīts. Jo gadiem nav, kas pašvaldībā veic šādu uzskaiti un inventarizē pilsētas zaļo saimniecību!

Nav saprotams arī, kāpēc atbildīgos par pilsētas zaļo rotu pārņēmusi šī mānija vai katru koku klasificēt kā slimu, bojātu, potenciāli bīstamu? Arborists Vaironds Bitenieks zina stāstīt, ka Jūrmalā tikai nokaltis koks tiek uzskatīts par slimu, bojātu un bīstamu. Kamēr koks zaļo, tas ir vesels! Un tas nav mazvērtīgāks tāpēc, ka līks. Laba prakse būtu, nevis mesties ar zāģi virsū, bet pareizi kopt. Taču to kā reizi Komunālās pārvaldes iepirkumu vinnētāji neprot. „Tranzīts - L” darbinieki esot „praksē mācījušies koku zāģēšanas un vainagu kopšanas gudrības”. Tātad slikti mācījušies.

Varbūt Komunālajai pārvaldei būtu laiks ņemt vērā citu pilsētu pieredzi, kur rīko iepirkumus konkrētu koku, koku grupu vai apstādījumu kopšanai? Šķiet, Liepājā šobrīd tā notiek vienīgi attiecībā uz koku kopšanu kapsētās.

Tomēr bardaks un haoss šajā jomā nebeigsies, kamēr konsekvences nebūs augstākajā instancē – domes Vides un veselības daļā.

Atbildot uz kāda liepājnieka sūdzību par neprofesionālu koku apzāģēšanu, ko bija veicis cits pašvaldības uzņēmums – Liepājas Namu apsaimniekotājs – domes Vides un veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale atbildējusi: „Turpmāk, lai izvairītos no neprofesionālas koku apzāģēšanas pilsētā, ņemsim vērā Jūsu ieteikumu un atļaujās norādīsim Liepājas pilsētas domes 2013.gada 19.septembra saistošo noteikumu Nr.19 ”Liepājas pilsētas apstādījumu ierīkošanas, kopšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” 12.4 apakšpunkta prasību, ka koku kopšanai jāpieaicina profesionāls kokkopis un jāievēro vispārējās dabas aizsardzības prasības”.

Tātad „turpmāk” (diez kad tas būs, ja atbilde datēta ar 2014.gada 12.februāri?) Vides un veselības daļa prasīs no LNA un citiem ievērot likumus un noteikumus! Jautājums tikai, kāpēc tas netika darīts līdz šim, jo arī pirms pērn apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem bija spēkā prasība, ka koku ciršanu un vainagu veidošanu veic profesionāli koku kopēji (arboristi)! Tas rakstīts 2009.gadā apstiprināto Liepājas domes saistošo noteikumu Nr.23 „Par koku ciršanu ārpus meža zemes Liepājas pilsētā” apakšpunktā 1.7.: „Koku ciršanu un vainagu veidošanu pilsētas sabiedriskajos apstādījumos veic profesionāli koku kopēji (arboristi), ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības.”!

LNA nenoliedza, ka viņiem nav profesionāla arborista. Tāda nav arī Komunālajā pārvaldē un „Tranzītā L”.

Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālista Aigara Štāla taisnošanās, ka kaut kādi KP un „Tranzīts - L” darbinieki mācoties par kokkopjiem, vai ka kāds kādreiz ir beidzis Bulduru dārzkopības tehnikumu, ir tikai atruna.

Pašvaldības un tās uzņēmumu amatpersonas varētu sākt ar to, ka vismaz izlasītu Liepājā spēkā esošos noteikumus. Pēc tam tos varētu arī ņemt vērā.

Vai varbūt noteikumi nav domāti visiem?

* Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam norādīja, ka Komunālā pārvalde neko nezāģē, to saskaņā ar iepirkumu par zaļās zonas kopšanu un noslēgtajiem līgumiem darot apakšuzņēmējs, šajā gadījumā SIA „Tranzīts - L”.