Jau trešo reizi pusgada laikā Krūmu ielā, apzāģējot zarus, barbariski izkropļoti koki, šoreiz pasūtītājs ir domes Nekustamā īpašuma pārvalde.

Runa ir par vairāk nekā pussimts kokiem, kas aug ap kādreizējās 11.vidusskolas stadionu, līdzās daudzdzīvokļu mājām un garāžu rindai.

Par to, ka vītoli un to vidū esošās piecas liepas ir apzāģētas nemākulīgi, pavirši un pat barbariski – atstājot garas vicas, daudzviet noplēšot lielus mizas lēverus, bet liepas vienkārši pārvēršot stabos – portāls pārliecinājās uz vietas pēc tam, kad par šo faktu bija saņemta informācija no kāda liepājnieka, kurš bija šokēts par redzēto.

Uzklausot arboristu (kokkopi) Vairondu Bitenieku, portāls guva apstiprinājumu aizdomām, ka koku apzāģētājs acīmredzami bijis neprofesionālis, jo darbojies kā "zilonis trauku veikalā".

Koku apzāģēšanu pasūtījusi domes Nekustamā īpašuma pārvalde. Kā skaidroja pārvaldes vadītājs Māris Egmanis, veicot cenu aptauju, darbu veikšanai izraudzīta SIA "Nordia", uzņēmum, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas un transporta pakalpojumus.

Pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos Nr.19 gan teikts (punkts Nr.12.4.), ka kopt kokus (apzāģēt zarus) var pieaicinot profesionālu arboristu (kokkopi): "kopt kokus (vainaga veidošana, zaru zāģēšana, stumbra nostiprināšana u.tml.), pieaicinot profesionālu kokkopi (arboristu) un ievērojot vispārējās dabas aizsardzības prasības, pirms koku kopšanas saņemot Komisijas [Apstādījumu uzraudzības komisijas] atļauju."

Egmanis nezināja, vai "Nordia" ir piesaistījusi speciālistu, tāpat kā nezināja, ka ir šāda prasība. Tāpat pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldnieks nezināja, ka apzāģēto koku vidū ir arī liepas, viņaprāt, tie visi ir "kārkli".

Vides un veselības daļas speciāliste Alda Damberga, kura strādā arī Apstādījumu uzraudzības komisijā (AUK), kas izskata iesniegumus par koku apzāģēšanu un nociršanu, portālam atbildēja, ka komisija iesniegumu par vītoliem Krūmu ielā 39 skatījusi 2014.gada 24.marta sēdē (protokols Nr.8).

Ielūkojoties pērn portālā publicētajā izrakstā no protokola Nr.8, redzams, ka tajā teikts: "Novērtējot situāciju dabā, konstatēts, ka vītoli ir novecojuši, iztrupējuši un lietderīgi tos nozāģēt. Rekomendēt organizēt potenciāli bīstamo vītolu, kas aug Krūmu ielā 39 gar garāžām, likvidēšanu."

No šī izraksta gan nav skaidrs, par cik kokiem ir runa, un vai "pie garāžu kooperatīva" nozīmē visus kokus pa perimetru ap stadionu.

Turpinot skaidrot, kāpēc tomēr reizē ar vītoliem nostabotas arī liepas, par kuru apzāģēšanu ne lūgta, ne arī saņemta AUK atļauja, un kāpēc apzāģēšanas darbiem nav piesaistīts arborists, saņēmām pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālista Aigara Štāla sagatavoto atbildi:

"Apstādījumu uzraudzības komisija ir rekomendējusi šos vītolus nozāģēt vispār, jo tie ir veci, satrupējuši, daži pat bīstami.

Taču darbu pasūtītājs, Nekustamā īpašuma pārvalde, izlēma vairumu koku tomēr atstāt un sakopt vainagus.

Iepriekš lūgumus apzāģēt/nozāgēt vecos vītolus pašvaldībai ir adresējuši tuvējo garāžu lietotāji un dzīvojamo māju iedzīvotāji. Koki noēnojot apkārtni; lapas, ziedu daļas, zari piesārņojot teknes, krīt uz jumtiem, automašīnām...

Darbu veicējs bija SIA "Nordia", kas uzraudzīts cenu aptaujā. Citi piedāvātāji bija dārgāki, tāpēc viņi netika pieaicināti.

Bilžu autoram/portāla lasītājam var rekomendēt vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē vai arī Reģionālajā vides pārvaldē, kas var sodīt vainīgos "par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu".

Alda Damberga, Vides un veselības daļas dabas aizsardzības vecākā speciāliste un Apstādījumu uzraudzības komisijas pārstāve: "Šajā gadījumā ir veikta vītolu apzāģēšana, un šādā veidā vītoli tiek apzāģēti arī citās valstīs. Latvijā nav izstrādāti un pieņemti standarti, kas noteiktu, kā pareizi kokus apzāģēt.

Apstādījumu uzraudzības komisijas pārstāvji bija piebraukuši apskatīt, kad darbus uzsāka, un tad nekonstatēja pārkāpumus.

Komisija atkārtoti apsekos kokus, kas aug Krūmu ielā 39. Par to ir informēta Nekustamā īpašumu pārvalde.

Pēc bildēm redzams, ka dažiem kokiem noplēsta miza, tātad darbi veikti nekvalitatīvi un pavirši. Bet tas nenozīmē, ka koki aizies bojā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pantu par koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu uzliek naudas sodu. Šo noteikumu 231. pants nosaka: “Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.-53., 53.2, 54.1—69., 71., 72.-88.1, 88.4 — 88.9, 103.8 pantā.

APK 17. nodaļa nosaka administratīvo pārkāpumu lietu pakļautību un ne pašvaldību administratīvās komisijas (210. pants), ne pašvaldības policija (214’. pants) neparedz soda uzlikšanu par pārkāpumu saistībā ar 67. pantu."

Tātad, ja ir pamats/pierādījumi, tad valsts iestādes, tas ir, Dabas aizsardzības pārvalde vai Reģionālā vides pārvalde, var sodīt vainīgo.""

Portāls pērn novembra sākumā jau rakstīja par koku barbarisku kropļošanu Krūmu ielā. Arī šogad – janvāra sākumā nācās rakstīt par koku kārtējo kropļošanas gadījumu jeb "ainavu arhitektūras brīnumu" tajā pašā Krūmu ielā (Krūmu ielas un Flotes ielas stūrī).

Abos gadījumos, kā toreiz portālam atbildēja Damberga, komisija nebija devusi atļauju apzāģēt kokus.

Savukārt pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš apgalvoja, ka gan vienā, gan otrā gadījumā vainīgās personas ir noskaidrotas, un par patvaļīgi un nepareizi apzāģētajiem (nostabotajiem) kokiem tām tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.