Beidzies Liepājas domes "lgais ceļš kāpās''. Koncertzāle būs. Kā liepājniekam man tas ir liels gandarījums, lai gan nāksies ataudzēt pirms divpadsmit gadiem noskūtos matus.

Tas būs jādara, jo esmu to apsolijīis U.Seskam, ja viņš Liepājā koncerzāli uzbūvēs.

Uldis Sesks, neskatoties uz Liepājas stipri bēdīgo ekonomisko situāciju,  ir pieņēmis  lēmumu, ka koncertzālei “Lielais dzintars” tomēr jābūt. Politiski tas ir drosmīgs lēmums, jo “Lielais Dzintars” tiks būvēts laikā, kad “Liepājas Metalurgs”, iespējams, noies “pa burbuli”, laikā, kad  daudzi liepājnieki ir aizbraukuši prom.  Un daudzu man pazīstamu liepājnieku viedokļi ir pret koncertzāles celtniecību, jo tā neesot pirmā nepieciešamība pilsētai šādā grūtā laikā.

Bet, manuprāt, tie ir tikai  šodienas argumenti.  Kā spilgts piemērs ir Somijas parlamenta ēkas  tapšanas vēsture: vissmagākās pasaules ekonomiskās krīzes laikā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un pie toreizējās Somijas valsts totālās nabadzības tika būvēta Somijas parlamenta ēka (granīta pils) Helsinkos.

Nabadzība nav arguments nedomāt par nākotni! Nākotni, kura ir daudz tālāka par deputātu ievēlēšanas termiņu.

Neskatoties uz to, ka esmu Seska vadības stila un metožu oponents, šoreiz tomēr negribētu piekrist “Vilnīša opozīcijas partijas” Liepājas domes deputāta Ģirta Kromberga intervijai “Rietuma radio” par koncertzāles “Lielais Dzintars” lietderīgumu mūsu pilsētā. Manuprāt, Ģirtam kā opozīcijas deputātam nevajadzētu vairs biedēt liepājniekus ar dažādiem sliktiem scenārijiem nākotnē saistībā ar koncertzāli, bet iesniegt konstruktīvus priekšlikumus par koncertzāles “Lielais Dzintars” ekspluatācijas izmaksu samazināšanu, piemēram, neizmantot koncertzāles apkurē SIA “Liepājas enerģija” pakalpojumus, bet ierīkot autonomu gāzes katlumāju utt.

Labas lietas arī opozīcijas deputātiem tomēr vajadzētu atbalstīt un uzlielīt, neskatoties uz to, ka tās paveikuši politiskie pretinieki.