Izdzīvotais ziedonis dabā un cilvēkos aizvadīts. Un, lai gan Liepājas rakstītā vārda patriarhs Remess to apzīmējis kā šūpoles, kas ceļ augšup, bet tūlīt nes uz leju, domāju, sirmgalvis ir kļūdījies.

Man šķiet, ka  mēneša dzīves trajektorijā notikusi tāda kā apļa, pat elipses kompozīcija.

Liepājas partijai kā tādam komisāram  aiz muguras stāvot, mūsu Māra Kučinska valdībai apritējušas pirmās simts dienas. Diemžēl... atkal jauni plāni, pat rīcības plāni un koncepciju koriģēšana!

Cik daudz jaunu, labi apmaksātu un skaisti ar diagrammām greznotu mapīšu, kas, iespējams, grozīs mūsu dzīvi! Laikam tikai atkal  uz papīra. Bet, izrādās ...Māris, šoreiz straujāks par Straujumu, nupat  uzmanīgi ieminējies, ka par A/S "Liepājas metalurga" investora meklējumiem un katastrofālo iznākumu "kādam būšot jāatbild"... Nez uz ko tas domāts, varbūt mājiens par iepriekšējo, "Vienotības" valdību? Ha ha, no tās gan varētu pieprasīt "bargu" atbildību...politisko.

Jā, dažkārt brīnumi notiek, taču ne jau šajā maijā. Par to pārliecinājos, izlasot interviju ar Straujumas kundzi. Manuprāt, viņa būtu pirmā, kam pašas partija(Vienotība) aizliegtu publiski vērt muti un klāstīt atskārsmes par valsti un investora izvēli "Liepājas metalurgam", kur atslēgas frāze – ""Investors no Ukrainas" skanēja labāk", – droši pretendētu uz Gada spārnotāko un iedvesmojošāko teicienu ar piedziedājumu "Prātiņ, nāc mājās"!

Kāds Prūsijas politiķis teicis,  ka tautai nevajadzētu zināt, kā taisa desas un politiku. Sevišķi mūsdienu Latvijā, kur dziļas problēmas ne tikai ar šefpavāriem, bet arī ar trauku mazgātājām.

Bet maijā Rožu ielā... Taču varbūt Liepu ielā... Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks esot ticies un draudzīgi čomojies ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Vešņakova kungu. Apsveicami, vajag dzīvot draudzīgi, tikai kāpēc tas tika turēts tādā noslēpumā? Līdz ar to nelāgas domas un baumas, ka, lūk, Uldis S. esot tēvišķi pamācīts nepieļaut pat "Kurzemes Vārdam" šimpēt  savas draudzīgās koalīcijas jaunākos un uzticamākos bratanus no SC.

Kolorītajā bagāta laucinieka manierē par valstī uzvirmojušo strīdu pašvaldību un reģionālo avīžu sakarā maijā izrunājies Nīcas novada domes priekšsēdētājs  Agris Petermanis. Īstenais un iedzīvotājiem tuvākais patiesības orākuls esot tieši pagastu un novadu pašvaldību izdevums, nevis tie "tumsības bruņinieki", kas sevi pieskaitot par neatkarīgiem medijiem un abonējami vai nopērkami. Petermaņaprā,  "tumsas bruņinieki" laikam ir arī visi drukātie un tīmeklī pieejamie, izņemot "Nīcas Novada Vēstis " un "Katram Liepājniekam", kas mīt  uz ziemeļiem no Dienvidu kapiem.

Pašvaldību savienības kongress, kas šoreiz sērsa Liepājā, varēja dižoties ar pulku prominentu viesu un absolūtu vienprātību. Manuprāt, tas, ka debatēs nav bijis ne strīdu, ne diskusiju, un tas, ka rezolūcijas par ceļiem, izglītību, valsts atbalstu naudas lietās un, visbeidzot, deklarācija  "Par iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju" liecina par Latvijas pašvaldību pārvaldības sistēmas atrašanos dziļā fizioloģiskā caurumā. Aptaukošanās un senilu feodālu kungu pašpietiekamība, pēc manām domām, dziļi vājina tautas demokrātijas pamatus un ticību valstij, un jau gluži aizsmakusi brēc pēc kapitālas valsts pārvaldes reformas.

Slikta ziņa velosipēdistiem – riteņceliņš uz Grobiņu, kura celtniecībai Aivara Priedola pašvaldība no sava budžeta bija paredzējusi pusmiljonu eiro, tiek "nolikts uz bremzēm". Šoreiz plāna kapracis izrādījusies valsts AS "Latvijas valsts ceļi".  Nepieciešamā zaļā josla gar A9 esot deviņdesmitos gados uzmērīta par šauru – 13 metri, bet vajagot 15. Nu, lai veloceliņu uzbūvētu, tāpat kā gar Latvijas Republikas austrumu robežu, nākšoties atpirkt vai pat ar Saeimas lēmumiem atsavināt privāto īpašnieku zemes joslu triju metru platumā. Lūk, kā šķietami vienkāršs plāns pārvēršas par tādu kā "Mažino", "Manerheima" , "Zigfrīda" līniju vai pat "Atlantijas vaļņa" projektu arī mūspusē!

Esot dibināta Artusa Kaimiņa partijas "Kam pieder valsts" Liepājas reģionālā grupa. Kaut gan publiski nosaukti tikai divi liepājnieku uzvārdi, droši varu apgalvot, ka šajā jaunajā "manšaftē" darbojas arī vismaz divas personas ar citas vadošas vietējās partijas pasīvu mandātu kabatā. Viss pēc 1997.gada parauga un definīcijas ar tā sauktās "piektās" kolonas stratēģiju. Nemirstīgi gan otrie, gan pirmie!

Maijs sniedzis bagātas kultūras un sabiedriskās aktivitātes – Līvas tirgus burzmu, skaistu LSO sezonas noslēguma koncertu, Muzeju nakti, jā, arī Grobiņas svētkus, kas ar savu vērienu un dažādību, man šķiet, šoreiz pārspēja Liepājas birģerus. Un arī jaunu, bet skaistu un arī turpmāk dzīvotspējīgu tradīciju – Baltā galdauta svētkus.

Ko pasniegs jūnijs? Var prognozēt skaisti saulainu Liepājas notikumu pīrāgu ar saldu rozīņu un arī rūgtenu ievas un kadiķa ogu pildījumu.