Valsts vides dienesta  (VVD) preses konferencē, kas 8.jūlijā notika saistībā ar 23.jūlija avāriju "Liepājas ūdens"  notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI) un neattīrītu notekūdeņu ieplūdi jūrā,  VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, runājot par konstatētajiem pārkāpumiem notekūdeņu apsaimniekošanas jomā Latvijā 2023. gadā, cita starpā norādīja, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) attīrīšanas iekārtas ir to deviņu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vidū, "kuras jau ilgstoši nespēj nodrošināt vides prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu".


Portāls irliepaja.lv lūdza precizēt šo informāciju un saņēma Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciālistes  Karīnas Dvorjaņinovas sagatavotu VVD atbildi.


Tajā teikts, ka SEZ pārvaldes naftas produktus saturošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas atrodas vienā no Liepājas ostas piestātnēm, 2018. gada februārī ir izsniegta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.


"Minētajā piestātnes teritorijā tiek veiktas darbības ar naftas produktiem, piesārņotu ūdeņu un notekūdeņu attīrīšana, eļļas un naftas produktu reģenerācija, atkritumu apsaimniekošana un īslaicīga uzglabāšana.   


Notekūdeņu attīrīšana notiek, izmantojot nostādināšanas, flokulācijas, flotācijas un spiedienfiltrācijas metodes, kas apvienotas vienā nepārtrauktā shēmā. Attīrīšanas ietaises uzbūvētas, lai pieņemtu naftas produktus saturošos notekūdeņus no kuģiem,  kas  ienākuši  Liepājas  ostā  un  naftas produktu pārkraušanas termināliem," skaidro VVD.


Saskaņā ar dienesta sniegto atbildi, 95%  naftas produktus saturošie notekūdeņi SEZ NAI tiek saņemti no kuģiem ostā un 5% – no naftas produktu pārkraušanas termināliem.  


Pārbaudē 2020. gada 2. oktobrī VVD konstatējis, ka no SEZ notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Karostas kanālā tiek  novadīti nepietiekoši attīrīti notekūdeņi. Rezultātā VVD izdeva rīkojumu nekavējoties pārtraukt notekūdeņu novadīšanu kanālā, noslēdzot izplūdes ventili.


Par pārkāpumu 2020. gada 6. oktobrī tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process un piemērota soda nauda.


Līdz šim brīdim notekūdeņu novadīšana Karostas kanālā no SEZ attīrīšanas iekārtām nav atļauta.

Par veicamām rīcībām neatbilstību novēršanai, VVD uzdeva Speciālās zonas pārvaldei iesniegt iesniegumu atļaujas nosacījumu pārskatīšanai un aktualizēšanai.


"Liepājas SEZ NAI darbība ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un notekūdeņu attīrīšanu ir atsākta, taču notekūdeņi pēc attīrīšanas šobrīd netiek novadīti Karostas kanālā. Tie tiek uzkrāti divās horizontālās virszemes tvertnēs līdz tālākai nodošanai bīstamo atkritumu apsaimniekotājam. No naftas produktiem attīrītie notekūdeņi tiek nodoti Klaipēdas NAI tālākai attīrīšanai," skaidroja VVD.
 

Kā uzsver dienests, Liepājas SEZ spēj nodrošināt ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un notekūdeņu priekšattīrīšanu, taču nespēj nodrošināt normatīvu notekūdeņu attīrīšanu (atbilstoši 2002. gada 22. janvāra MK noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 41. un 42. punkta prasībām).


"Liepājas SEZ NAI iekļauts problemātisko NAI sarakstā, jo attīrīšanas iekārtu darbība nav pietiekami efektīva, lai attīrītos notekūdeņus varētu atļaut novadīt vidē.


Tā kā Liepājas SEZ izsniegtā atļauja šobrīd paredz notekūdeņu novadīšanu vidē, tad NAI paliks problemātisko iekārtu sarakstā līdz brīdim, kad LSEZ pieņems lēmumu vai nu rekonstruēt esošās NAI tā, lai tās spētu attīrīt notekūdeņus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai iesniegs iesniegumu atļaujas grozījumiem, kur paredzēs, ka arī turpmāk nepietiekami attīrītie notekūdeņi tiks nodoti citam komersantam," portālam skaidroja dienests.   


Pirms vairāk nekā nedēļas portāls irliepaja.lv lūdza arī Liepājas SEZ pārvaldes komentāru par stāvokli tās attīrīšanas iekārtās, taču pagaidām atbildi neesam saņēmuši.