Foto: Latvijas Valsts meži.


Pērn Valsts vides dienests (VVD) saņēmis vairāk nekā 8300 iedzīvotāju ziņojumus par dažādiem vides pārkāpumiem, katrs sestais ziņojums bijis par mežā izmestām nolietotām riepām, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.


Ik gadu ziņojumu skaits aug, arī šajā periodā saņemts par aptuveni 4% vairāk ziņojumu nekā 2022.gadā. Gada nogalē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka lielākajai daļai jeb 74% aptaujāto iedzīvotāju dažādi ar vides aizsardzību saistīti jautājumi šķiet kopumā būtiski, kas norāda uz pozitīvu tendenci sabiedrības vides jautājumu izpratnē.


Pagājušajā gadā iedzīvotāji ir ziņojuši par dažādiem vides pārkāpumiem, uz Vides SOS tālruni zvanot 3891 reizi, Vides SOS mobilajā lietotnē ziņojot 4030 reizes un sūtot 389 e-pasta vēstules.


VVD saņemto sūdzību piecas aktuālākās tēmas ir neatļauta atkritumu apsaimniekošana un piegružošana, gaisa piesārņošana ar putekļiem un smakām, neatļauta zveja un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, piesārņojošo darbību uzņēmumu pārkāpumi, kā arī ūdens piesārņojums.


Lasītāja foto.


VVD Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis uzsver, ka VVD augstu vērtē ikvienu iesniegto ziņojumu, jo tas norāda uz to, ka sabiedrībai vides jautājumi un to risināšana ir būtiska. Vienlaikus, pozitīva iznākuma sasniegšanai,


svarīga ir ne tikai iedzīvotāju iesaiste, bet arī sadarbības partneru – pašvaldību un citu kompetento iestāžu iesaiste

ziņojumu risināšanā. Statistika ir nenoliedzama – lielākā daļa lietotnē saņemto ziņojumu tiek nodota sadarbības partneriem vai iestādēm.


Atskatoties uz pērn saņemtajiem ziņojumiem, īpašu paldies VVD saka Ropažu, Olaines, Mārupes, Ķekavas novada un Jūrmalas pašvaldību pārstāvjiem, kā arī AS "Latvijas valsts meži" un SIA "Rīgas meži" pārstāvjiem, kas saņemtos ziņojumus ne vien pieņem zināšanai, bet arī aktīvi risina, norāda Jasinskis.


Visbiežāk iedzīvotāji Vides SOS lietotnē ir informējuši par vides piegružošanu ar atkritumiem, kas kopā pērn veidoja aptuveni 62% no visiem saņemtajiem ziņojumiem. Katrs sestais ziņojums saistībā ar vides piegružošanu ar atkritumiem ir bijis par mežā izmestām nolietotām riepām. Visaktīvāk lietotnē ziņojuši Rīgas un Pierīgas teritorijā, īpaši Jūrmalā, Ķekavā, Ropažos, Olainē, Mārupē un Ogrē. Aktīvi iedzīvotāji ziņojuši arī Siguldā, Jelgavā un Tukumā.


Lielākā daļa ziņojumu, kuri tiek saņemti par iespējamu vides piesārņojumu Vides SOS lietotnē, tiek nodota kompetentajām iestādēm. 2023.gadā no visiem lietotnē saņemtajiem ziņojumiem vien aptuveni 13% ir bijuši VVD kompetencē un pārkāpumu novēršanā ir iesaistījušies vides inspektori. Ievērojama daļa no VVD kompetencē esošajiem ziņojumiem ir bijuši par traucējošu smaku – 2229 ziņojumi, no kuriem apstiprinājušies vien 6,4%.


Kopumā par smakām visbiežāk ziņojumi tiek saņemti no Rīgas, Saldus, Ventspils, Liepājas un Mārupes.

Visvairāk sūdzības par traucējošo smaku tiek saņemtas vasarā, ņemot vērā siltos laikapstākļus. Arī pagājušā gada jūnijā iedzīvotāji pastiprināti ziņoja par traucējošu smaku, laikā, kad neraksturīgi augstas temperatūras un atmosfēras spiediens kopā ar sutīgo laiku neļāva smakām izkliedēties.


Par iespējamu nelegālu zveju iedzīvotāji visbiežāk iedzīvotāji ziņojuši no Rīgas, Dienvidkurzemes, Talsiem, Kuldīgas un Ventspils. Kopā pērn saņemti 229 ziņojumi par iespējamu nelegālu zveju, no kuriem apstiprinājās aptuveni 40% ziņojumu. Par ūdens piesārņojumu iedzīvotāji gada laikā sūdzējušies 253 reizes, ziņojot par lauksaimniecības zemju piesārņojumu, nelegālu autoservisu un ceļu satiksmes negadījumu rezultātā radušos ūdens piesārņojumu.


Lasītāja foto.


Ar mērķi noskaidrot mobilās lietotnes Vides SOS atpazīstamību sabiedrībā un tās lietojumu, pēc VVD pasūtījuma, "SKDS" 2023.gada nogalē veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Saskaņā ar aptaujas datiem, lielākajai daļai respondentu jeb 74% dažādi ar vides aizsardzību saistīti jautājumi šķiet kopumā būtiski. Lai gan lielākā daļa jeb 61% respondentu ir norādījuši, ka nezina par mobilās lietotnes Vides SOS esamību, tomēr par Vides SOS lietotni zina vairāk nekā viena trešdaļa jeb 38% aptaujāto iedzīvotāju, zina un tā jau ir uzinstalēta – 5%; zina, taču tā patlaban nav uzinstalēta – 33%.


Saistībā ar nepamatotajām sūdzībām, kuras samazina VVD inspektoru pieejamību patiesi nopietnu vides problēmu risināšanai, VVD Operatīvā koordinācijas centra dežuranti pievērš pastiprinātu uzmanību saņemto ziņojumu sākotnējai izvērtēšanai un to pamatotības noteikšanai.


VVD arī turpmāk aicina, pamanot negodprātīgu rīcību pret vidi, ziņot VVD zvanot uz Vides SOS tālruni 26 338 800, vai izmantot Vides SOS mobilo lietotni.