Nesen 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns cēla trauksmi, ka skolas apkaimē jūtama nepatīkamā ogļūdeņražu smaka. Valsts vides dienesta inspektori secināja, ka "iespējamais" smakas avots varētu būt Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) attīrīšanas iekārtas ostas 27. piestātnē. Taču SEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājam Kasparam Poņemeckim par konkrēto gadījumu ir cita versija.


Viņaprāt, smakai, kas bijusi sajūtama tik tālu no "iespējamā avota" izplūšanas brīdī būtu vajadzējis būt ļoti intensīvai. Piemēram, tā varētu notikt, ja kāds kuģis atver savu kravas tilpni. Taču SEZ attīrīšanas iekārtās šādas pēkšņas, intensīvas izplūdes neesot iespējamas – ja smird, tad smird vienmērīgi. Patiesībā gada laikā bijusi tikai viena reize, pērn, kad smirdēšanu izraisījušas SEZ attīrīšanas iekārtas, saka Poņemeckis. Toreiz darbinieks nav ievērojis tehnoloģiskā procesa prasības un izmantojis pārāk sakarsētu ūdeni, kas arī radījis tvaikus un smaku.


"Mēs savu kļūdu atzinām," apgalvo Poņemeckis.


Sarunājamies SEZ attīrīšanas iekārtu teritorijā, kur portālam irliepaja.lv tiek izrādītas gan attīrīšanas iekārtas, gan ofisa telpas, gan piestātne, kur regulāri pietauvojas SIA "Marin Bunker" tankkuģis "Gauja", kas savāc notekūdeņus no citiem kuģiem ostā.


27. piestātne, kur tiek pieņemti kuģu notekūdeņi.


"Tā ir obligāta prasība katrai ostai Baltijas jūrā – kuģiem, ienākot ostā, jābūt iespējai nodot atkritumus," uzsver Poņemeckis, kurš ir arī Baltijas Ostu organizācijas Vides grupas loceklis.  


Kā skaidro Poņemeckis, ir dažādu kategoriju atkritumi, no kuriem SEZ attīrīšanas iekārtas pieņem tikai naftu saturošos. Kuģiem atsevišķi par šiem atkritumiem nav jāmaksā, pakalpojums tiek nodrošināts obligātās sanitārās maksas ietvaros.


Savukārt Liepājas SEZ komersantiem, kas vēlas nodot naftu saturošos atkritumus, noteikta maksa 15 eiro/m3, pārējiem – 25 eiro/m3.


Attīrīšanas iekārtas darbojas nepārtraukti, bet ofisa darba laiks ir no 8 līdz 16.30. Līdz ar to var rasties situācijas, par kurām portālam irliepaja.lv stāstīja SIA "Marin Bunker" valdes loceklis Juris Gvozdickis, proti, ka šogad reizes trīs, četras SEZ attīrīšanas iekārtas atteikušās uzreiz pieņemt atkritumus, un nācies gaidīt.


"Šis uzņēmums ir pieradis, ka piezvana un pasaka: "Pēc stundas būsim!", bet mēs plānojam savu darbu, mums nav arī tik daudz cilvēku, tvertnes ir jāsagatavo. Piesakieties 24 stundas iepriekš – plānojam, darām," Poņemeckis ir strikts. Arī ārpus darba laika nevienu nepieņemot.


Ostas komersanti dažāda veida atkritumus, kas veidojas pēc kuģa kravas tilpņu vai ostas termināļu tīrīšanas un ko nevar vai nedrīkst ņemt pretī Liepājā, ved gan uz Ventspili, uz AS "Ventbunkers", gan uz Rīgu, uz SIA "Eko osta", stāsta Poņemeckis. Nesen, piemēram, bijis jāatsaka SIA "GI termināls", jo notekūdeņi pēc ostas termināļa tīrīšanas bijuši ar tādu ķīmisko piesārņojumu, kādu SEZ attīrīšanas iekārtām nav atļauts pieņemts.


SEZ atīrīšanas iekārtu piesārņoto ūdeņu filtrēšanas tanki.


Atgriežoties pie smaku jautājuma, Kaspars Poņemeckis saka: "Mēs neesam ieinteresēti, lai smird, viennozīmīgi darām visu, lai smaku nebūtu. Paši Liepājā dzīvojam, paši te strādājam."


No 2022. gada Ventspils ostas operatoriem, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, būs obligāti jāuzstāda tvaika savākšanas jeb rekuperācijas sistēmas. Viens no smaku problēmas risinājumiem, pēc Poņemecka domām, varētu būt arī speciāli detektori, saukti arī par "elektroniskajiem deguniem", kuri veic nepārtrauktus smakas koncentrācijas mērījumus. Liepājas SEZ pārvalde kopā ar domes Vides nodaļu šobrīd izvērtējot šāda "smaku deguna" iegādes lietderību. Ventspilī jau uzstādīti deviņi šādi elektroniskie deguni, Rīgā – viens.