Portāls irliepaja.lv saņēmis Valsts vides dienesta (VVD) sagatavotās atbildes uz portāla jautājumiem par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes ostas attīrīšanas iekārtām un to iespējamo saistību ar neciešamu smaku izplatīšanos, par ko sūdzības saņēma gan irliepaja.lv, gan VVD.  

VVD savā atbildē skaidro, kas smird, kāpēc smird, par ko tā var un par ko nevar sodīt, par veiktajām pārbaudēm, soda apmēru, skaidro SEZ attīrīšanas iekārtu tehnoloģisko procesu.

VVD atzīst, ka tā izsniegtajā atļaujā nav tikusi iekļauta prasība nosegt SEZ attīrīšanas iekārtu tvertni, kura var būt smakas izplatītāja, tomēr dienests nepiedāvā nekādu risinājumu, kā šo kļūdu labot.

Kā raksta VVD, Liepājas SEZ pārvade Valsts vides dienestā ir saņēmusi Atļauju Nr.LI18IA0001 A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Šī atļauja ir izsniegta 2018. gada 5. februārī un derīga visu iekārtas darbības laiku.

SEZ pārvaldes piestātnes Nr. 27 teritorijā tiek veiktas šādas darbības: ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un notekūdeņu attīrīšanu; eļļas un naftas produktu reģenerāciju un sadedzināšanu; atkritumu apsaimniekošanu – īslaicīgu uzglabāšanu.

Notekūdeņu attīrīšana notiek, izmantojot nostādināšanas, flokulācijas, flotācijas un spiedienfiltrācijas metodes, kas apvienotas vienā nepārtrauktā shēmā. Attīrīšanas ietaises uzbūvētas, lai pieņemtu naftas produktus saturošos notekūdeņus no kuģiem, kas ienākuši Liepājas  ostā un no naftas produktu pārkraušanas termināliem.

VVD  norāda, ka 95% naftas produktus saturošie notekūdeņi tiek saņemti no kuģiem ostā un 5% no naftas produktu pārkraušanas termināliem.

 VVD: "Notekūdeņu pieņemšanai un uzglabāšanai ir uzstādītas divas tvertnes ar tilpumu 750 m3 un viena tvertne ar tilpumu 150 m3. Uzņemšanas  tvertnēs naftas produktu saturoši notekūdeņi 1 – 3  dienu  laikā  tiek  nostādināti,  pēc  tam  tos  novada pirmajā  atvērta  tipa  starptvertnē,  kas  ļauj  vizuāli  kontrolēt  attīrīšanas  pakāpi  pēc nostādināšanas  un tādējādi izvairīties  no  liela  apjoma  naftas  produktu  nokļūšanas turpmākajā attīrīšanas procesā.

Identificētais smaku avots SEZ notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (NAI) ir tieši šī minētā starptvertne, kas ir vaļēja.

Naftas produktu sadalīšanas veicināšana notiek ar tvaika palīdzību. Tvaiks tiek pievadīts  pa  atdales  tvertnē  iebūvētu  cauruļvadu  sistēmu.  Sadalīšanas  laiks  ir  3 – 5 dienas pie temperatūras +70oC. Atdalīšanas procesā notiek pastāvīga ūdens nolaišana no atdales tvertnēm. Atdalītais ūdens, kas satur naftas produktus, tvertnē tie atdzesēts līdz +20oC un tālāk novadīts uz  atvērta  tipa  starptvertni, no kurienes arī veidojas smaku emisijas. Smaku emisijas pastiprinās, ja notekūdeņi tiek padoti uz starptverti ar temperatūru, kura augstāka par +20oC.

Otrs iemesls pastiprinātu smaku emisiju veidošanās procesam ir pieņemto naftas produktu sastāvs, kas ir mainījies, salīdzinot ar  laika periodu, kad tika izsniegta  atļauja.

Šobrīd naftas produkti ir mainījuši savu sastāvu, bet ne atkritumu klases kodu, tiem ir pievienoti daudz un dažādi sintētiskie materiāli, kas izmaina to struktūru un attīrīšanas procesā var radīt pastiprinātas smakas. Līdz ar to,

starptvertnei, kas ir smakas avots, pie šādu atkritumu pārstrādes būtu jābūt noslēgtai.

Šobrīd VVD izsniegtās atļaujas nosacījumos šāda prasība nav izvirzīta, līdz ar to atļaujas nosacījumi nav pārkāpti. VVD inspektori, veicot pārbaudes, ir konstatējuši smaku uzņēmumu teritorijā, bet ne ārpus tās dzīvojamo māju masīvā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem 25.11.2014. MK noteikumos Nr.724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" 8. punktu, smakas mērķlielums, kuru nosaka stundas periodam, ir 5 ouE/m3. Veicot piesārņojošas darbības, kas izraisa traucējošu smaku, smakas mērķlielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas kalendāra gadā. Atbilstību smakas mērķlielumam jānodrošina: savrupmāju apbūves teritorijā, mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā,  publiskās apbūves teritorijā, jauktas centra apbūves teritorijā un dabas, apstādījumu teritorijā.

Iedzīvotāji smaku no NAI sajūt, galvenokārt braucot pa Pulvera ielu, Liepājā. Likumdošana nereglamentē smaku mērķlielumu uz ceļiem. Apsekojot dzīvojamo māju masīvus, tai skaitā arī Liepājas 15. vidusskolas teritoriju, smaku emisijas netika konstatētas,  līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka smakas pārsniedz atļautos mērķlielumus. Kurzemes reģionālajā vides pārvaldē smakas noteikšanai kalpo portatīvais "Olfaktometrs Scentroid SM10", ar ko var veikt indikatīvos smaku mērījumus sūdzību gadījumos. Jāatzīmē, ka mērījumus var veikt tikai brīdī, kad ir jūtama intensīva un ilgstoša smaka.

2020./2021 gadā VVD inspektori SEZ NAI apsekošanu veikuši 9 reizes.

Operators attīrītos notekūdeņus vidē (Karostas kanālā) vairs nenovada, jo nevar nodrošināt attīrīšanas pakāpi  atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2020. gada 6. oktobrī VVD pieņēma lēmumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē.  Tika pieņemts lēmums par soda naudas piemērošanu 700 EUR, kas 2021. gada 6. janvārī tika nomaksāta.

No NAI atdalītie naftas produkti tiek sadedzināti sadedzināšanas iekārtās, lai  piegādātu siltumu NAI tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai. Atttīrītos notekūdeņus nodod Klaipēdas NAI. Nepietiekami attīrītie notekūdeņi ar autocisternas palīdzību tiek nogādāti Klaipēdas NAI, Lietuvā. Attīrīšanas procesā radušies naftas produkti, kas nav sadedzināmi, tiek nodoti bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, kas saņēmuši atbilstošas atļaujas.

Atbilstoši normatīvo aktu* prasībām ostas pārvaldēm no kuģiem jāpieņem visu veidu atkritumi. Tāpat normatīvie akti** nosaka, ka  ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā".


* 08.10.2002. MK noteikumu Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un  piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"
** MK noteikumu Nr.455 6. punkts.