Portāls saņēmis vēstuli no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par ēkas nojaukšanu Dīķa ielā 6, kurā skaidrots, kā tika dota atļauja ēkas nojaukšanai.

Vēstulei pievienots arī ar nojaukšanu saistīto speciālistu Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna CV.

No vēstules izriet, ka Kristīne Veinberga, kura Jura Aizezera dibinātās biedrības “Izglītības centrs” vārdā iesniedza pieteikumu ēkas demontāžai, kopā ar dzīvesbiedru Juri Zviedrānu arī veikusi ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju un izstrādājusi demontāžas būvprojektu. Savukārt, kā apliecina Jura Zviedrāna CV, no 2012.gada  viņš ir ”darbā pie pašnodarbinātas personas arhitektes Kristīnes Veinbergas”.

Publicējam visus trīs dokumentus pilnībā (nelabotus).

“Par ēkas nojaukšanu Liepājā, Dīķu ielā 6

Inspekcijā atkārtoti izvērtēts jautājums par ēkas nojaukšanu Liepājā, Dīķu ielā 6. Izvērtēšana veikta izmantojot Inspekcijas rīcībā esošos materiālus, neapsekojot objektu uz vietas; kā arī papildus lūdzot informāciju no Jura Zviedrāna un Kurzemes reģionālās nodaļas. Izvērtēts vai lēmuma pieņemšanā ievērota Inspekcijā apstiprinātā „Kārtība saskaņošanai iesniegto projektu izvērtēšanai”, vai lēmuma pieņemšanā ievērotas spēkā esošās tiesību normas.

2011. gadā sertificēts būvinženieris A.Jēkabsons izstrādājis ēkas Tehniskās apsekošanas atzinumu. 2012. gadā veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (AMI), ko izstrādājuši sertificēta arhitekte Kristīne Veinberga un kultūras mantojuma saglabāšanas praksē pazīstams speciālists Juris Zviedrāns. Pamatojoties uz AMI un Tehnisko atzinumu Liepājas pilsētas būvvalde 2012.gada 31.maijā izsniedza Būves nojaukšanas uzdevumu Nr.106. Atbilstoši šim uzdevumam izsniegti arī pārējie nepieciešamie dokumenti, ieskaitot, Inspekcijas prasības (īpašie noteikumi) ēkas Liepājā, Dīķa ielā 6 demontāžas – nojaukšanas būvprojektēšanai Nr.06-10/1495 (18.07.2012).

Arhitekte K.Veinberga izstrādājusi ēkas nojaukšanas projektu, kas saskaņots Inspekcijā un Liepājas pilsētas būvvaldē.

Projektu izvērtēšana Inspekcijā tiek organizēta saskaņā ar Administratīvā procesa likumā, likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā un Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumu Nr.127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” noteikto. Projektu izvērtēšanu veic pastāvīga institūcija – Projektu izvērtēšanas komisija, kas izveidota, lai nodrošinātu profesionālu, vispusīgu, objektīvu un pēc iespējas pilnīgu kultūras pieminekļus un kultūrvēsturisko vidi pārveidojošu projektu izvērtēšanu.
Komisijas sastāvā ir šādas Inspekcijas amatpersonas: vadītāja vietnieks; Arhitektūras daļas vadītājs un Arhitektūras daļas vadītāja vietnieks; Arheoloģijas un vēstures daļas vadītājs; Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītājs un Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja vietnieks. Visi Komisijas locekļi ir kompetenti savas jomas speciālisti. Inspekcija par šo jautājumu ir lēmusi divas reizes: 25.06.2012. un 27.08.2012., abās reizēs lēmums pieņemts, visiem sēdes dalībniekiem balsojot „par”, pieļaujot konkrētās nojaukšanu.

Inspekcijas rīcībā šobrīd nav informācijas, kas varētu liecināt par to, ka lēmums pieņemts neiedziļinoties jautājuma būtībā vai kļūdaini. Jāņem vērā, ka izvērtējot jautājumus, jāvadās pēc vienādiem kritērijiem un pieejas visas valsts teritorijā un, ja Inspekcija pieprasītu šādā stāvoklī esošas ēkas saglabāšanu, tas nozīmē, ka šādas prasības attiektos uz visām līdzīgas vērtības un saglabātības stāvoklī esošām koka ēkām kultūrvēsturiskās teritorijās.

Īpašu uzmanību pievērsām izteiktajam apgalvojumam, ka J. Zviedrāns nav kompetents šādu jautājumu risināšanā.

Ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (AMIinv) ir viena no izpētes stadijām, kurā ietilpst:

1. Vēsturisko materiālu apkopojums ar ziņām par objekta rašanās vai celšanas laiku, cik precīzi vien tas ir iespējams, autoru un pasūtītāju jeb īpašnieku, ja tāds ir zināms, kā arī citas ar objekta rašanos, būvēšanu vai pastāvēšanu saistītas ziņas no arhīviem, publikācijām un citiem avotiem, starp kuriem var būt arī vēsturiski attēli un cita informācija.
2. Objekta fotofiksācija tādā apjomā, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par objektā konstatēto informāciju kopumā un detaļām.
3. AMIinv tekstuālā daļa:
- informācija ar objektu kopumā, inventarizācijai pakļauto daļu apraksts, iegūtās informācijas aprakstu:
- par ēkas būvapjoma kopējo arhitektoniski – māksliniecisko kompozīciju un tās stilistisko vērtību;
- par ēkas fasāžu arhitektoniski – māksliniecisko kompozīciju un tās stilistisko vērtību;
- par ēkas vai objekta plānojumu un funkcionālo izmantošanu un izmaiņām tajā;
- par ēkas atsevišķām daļām, kā, piemēram, pagrabu, cokolu, sienām, jumtu, krāsnīm, kāpnēm, durvīm, logiem u.c., to stilistisko vērtību, pārveidojumiem un datējumiem pa būvperiodiem.
- par materiālu, kādā objekts būvēts;
- informācija par objekta konstrukcijām, to datējumiem un piederību objekta celšanas vai citiem tā pastāvēšanas periodiem;
- par fasāžu un telpu apdari un tās izmaiņām - apdares tipi, veidi un paraugi.
Secinājumi, sniedzot objektā esošā arhitektoniski – mākslinieciskā materiāla kultūrvēsturisko novērtējumu, kā arī visa objekta arhitektoniski – māksliniecisko un kultūrvēsturisko novērtējumu.
Rekomendācijas par ēkas arhitektoniski – mākslinieciskās vērtības saglabāšanu kopumā un norādīt tās vērtīgās detaļas, kuru zaudēšana, pārveidošana vai aizvākšana no objekta ir pilnīgi nepieļaujama.

Inspekcijai iesniegtajos materiālos par ēku Dīķu ielā 6, Liepājā, konstatēts:

Līdz šim bija pieņemts, ka ēka Dīķa ielā 6 būvēta 18.gadsimtā, bet pārbūvēta 19.gadsimta beigās. Aizdomas par vecākas ēkas esamību pašreizējā celtnē radīja saglabājušās 18.gadsimta detaļas. Veicot izpēti, tika konstatēts, ka 18.gadsimta ēka tomēr nojaukta, un tās vietā uzbūvēta jauna celtne. Nav konkrēti zināms, kad tā būvēta. Tehniskās inventarizācijas lietā kā ēkas būvniecības laiks minēts 1890.gads.

1890.gadā, būvējot ēku, izmantots viss iespējamais materiāls un daļēji detaļas no iepriekšējās ēkas.

Pašreizējā ēka būvēta 1890.gadā ievērtējot gruntsgabala konfigurāciju un, iespējams, noteikumus, ko pirms būvniecības izdeva pilsētas būvvalde. Visticamāk, pateicoties šiem noteikumiem pret Dubelšteina ielu veidots „nogriezts” stūris. Plānā tā ir taisnstūris ar slīpu gala sienu pret blakus ēku Dīķa ielā 8 un nogrieztu stūri pret Dubelšteina ielu. Apjoms raksturīgs 19.gadsimta beigu viena stāva koka ēku arhitektūrai Liepājā.

Pirms kāda laika ēkā bija uzsākti būvdarbi. Gandrīz no visām pirmā stāva un no visām otrā stāva sienām un griestiem noņemts apmetums, nojauktas vairākas nenesošas starpsienas, demontētas iekšdurvis un izlauztas durvju aplodas. Atsegto konstrukciju stāvoklis nav iepriecinošs. Pirmajā stāvā gandrīz visas sienas būvētas no nojauktās ēkas konstrukcijām. Ļoti daudz izmantotas jumta konstrukcijas. Jāsaka, ka materiāls pašreiz ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un sliktā tehniskā stāvoklī tas bijis arī būvniecības laikā. Būtībā ēka 1890.gadā tika uzbūvēta no kokgraužu sagrauztas koksnes, kādu būvniecībā nedrīkstēja un nedrīkst izmantot. Pirmajā stāvā tikai starpsiena starp dzīvokļiem labajā un kreisajā pusē būvēta no jauna materiāla. Jumta stāvā ir vairāki sienu posmi no jauna materiāla. Jaunais materiāls arī nav kvalitatīvs.

Kokgraužu bojājumi ir tik lieli, ka rekonstrukcijas laikā būtu jānomaina apmēram 80% nesošo sienu. Neizjaucot ēku, nav iespējams to atjaunot. Gandrīz viss galvenās fasādes dēļu apšuvums un ailu apdare ir sadēdējusi. To nebūs iespējams demontēt, jo procesa laikā saplīsīs.

Jautājumā par Jura Zviedrāna un Kristīnes Veinbergas kompetenci, pielikumā nosūtām viņu CV.

Ja Jūs vēlaties padziļinātu iepazīšanos ar šo jautājumu un pieņemto lēmumu, piedāvājam tikties ar Inspekcijas Projektu izvērtēšanas komisiju.”

Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna CV