Ne tikai ielas, arī daudzas ietves Liepājā kļūst gludākas. Tikai kāpēc vienas ielas garumā un platumā ir tik atšķirīgi segumi un apmales – nesaprot portāla lasītājs no Republikas ielas.

Kā pavasarī vēstīja Komunālā pārvalde, šogad no ziemā neiztērētajiem līdzekļiem – 670 000 eiro – atjaunos ietves un brauktuves. Pavisam par pašvaldības līdzekļiem tika plānots sakārtot ietves vismaz 23 ielu posmos. Patlaban darbi risinās Republikas ielā, un tieši par to, kā tas notiek, brīnās portāla lasītājs, kas dzīvo šajā ielā.

„Kāpēc Republikas ielā vienā pusē tiek liktas vecās granīta apmales, otrā – betona? Vai viena iela nav jātaisa vienā stilā? Ja jau atjauno autentiski, vēsturiski, tad nevajadzētu taisīt tādu kiču,” uzskata vēstules autors.

Ko par to saka Komunālās pārvaldes amatpersonas? Pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls raksta: „Šobrīd ietvju posmu, t. sk., Republikas ielā, atjaunošanā ņemam vērā esošo situāciju. Gājēju ietves un brauktuves segums Republikas ielā dažādos laikos dažādos ielas posmos ir atjaunots atsevišķu projektu ietvaros, līdz ar to dažādos ielas posmos ieklāts gan atšķirīgu materiālu ietvju segums, gan arī iebūvētas atšķirīgas apmales, kopumā veidojot haotisku kopējo izskatu.

Šobrīd, veicot gājēju ietvju segumu atjaunošanu, Republikas ielā tiek saglabātas garās, akmenī kaltās apmales, taču parastā bruģakmens apmaļu vietā liekam jaunas, betonā lietās apmales. Tā nodrošinām augstāku darbu kvalitāti un, mūsuprāt, arī pievilcīgāku ielas kopējo izskatu, nekā tas bija pirms renovācijas.

Pilsētas ielās, arī Republikas ielā, ir izmantotas divu veidu akmens apmales – speciāli šim mērķim gatavotas vienādas formas akmens apmales un, otrs variants, – vienkāršs akmens bruģis, kas izmantots ietves nostiprināšanai, iespējams, tāpēc, ka bijis vieglāk pieejams vai lētāks. Šis bruģis ir dažādas formas, nelīdzens, īsāks nekā speciāli gatavotās akmens vai betonā lietās apmales, un attiecīgi nestabilāks pēc iebūves, tātad – ekspluatācijā mazāk derīgs.

Būvējot aptuveni pēdējo piecu gadu laikā jaunos ietvju segumus, galvenokārt izmantojam jaunas, betonā lietas apmales. Akmenī kaltās apmales Komunālās pārvaldes rezervē šobrīd nav, taču jaunu izgatavošana un iebūvēšana sadārdzinātu vai paildzinātu būvdarbus.”

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors Uldis Maisiņš portālam atzina, ka „mazos” projektus inspekcijai skaņot nedod. „Šīs lietas jākontrolē pašvaldībai. Ar inspekciju ir saskaņoti principi, pēc kuriem jāvadās, realizējot infrastruktūras projektus. It kā tie tiek risināti saskaņā ar apbūves noteikumiem, kuros diezgan detalizēti atrunāts, kādiem segumiem kurā vietā jābūt. Ja inspektors varētu visam visur blakus izstāvēt, būtu vairāk iespējas ietekmēt procesu...”

Maisiņš uzskata, ka „lielākais kreņķis” ir, kad tiek īstenots kāds inženierkomunikāciju projekts, jo tas parasti attiecas uz ielas vienu pusi, un nav iespējams piespiest uzņēmēju identiski sakārtot arī ielas pretējo pusi. Savukārt pašvaldība, kas savus plānus saskaņojusi jau iepriekšējā gadā, nevar „uz urrā” pieslēgties katram šādam privātam projektam.

Taču, ja projekts ir pašvaldības, tad iespējām to realizēt perfekti vajadzētu būt lielākām.

„Dažādās Kurzemes pilsētā – Ventspilī, Kuldīgā, Liepājā – sistēmiskā pieeja ielu un ietvju sakārtošanai ir atšķirīga. Liepājā lielākoties viss tiek darīts Eiropas finansēto projektu ietvaros, un, kad ir tikts pie Eiropas naudas, tad ātri, ātri tiek sastrēbts... Tāpēc daudzkas paliek tāds... Bet ej nu izsver, kā labāk – izdarīt tā vai nekā. Viss ir relatīvi un subjektīvi,” uzskata inspektors.