Laboratorijas dati liecina, ka ūdens pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados bijušās sanatorijas "Liepāja" teritorijā izveidotajā dziļurbumā ir izcili labas kvalitātes.

Tā "Rietumu Radio" apliecināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, solot, ka sīkāk par analīžu rezultātiem pašvaldība informēs tuvākajās dienās, raksta LETA.

"Pašlaik manā rīcībā esošā informācija liecina, ka ūdens urbumā ir izcili labs, ar augstu broma saturu un augstu temperatūru, kas svārstās no plus 37 līdz 39 grādiem," informēja Ansiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc tam, kad šo urbumu oficiāli sertificēs, pašvaldība varēšot plānot nākamo soļus - skiču projekta izstrādi kādā no potenciālajiem kūrorta objektiem, kā arī lēnām gatavoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nākamajam līdzekļu plānošanas periodam, lai mēģinātu piesaistīt līdzekļus ar kurortoloģiju saistītu objektu atjaunošanai.

Kā atzina pašvaldības pārstāvis, šādu objektu izveidošana ir dārga un bez ES līdzfinansējuma neiztikt. Kā piemēru ES naudas piesaistē kūrorta attīstībai Ansiņš minēja Druskininkus Lietuvā.

Jau ziņots, ka bijušās sanatorijas "Liepāja" teritorijā 1973.gadā izveidotais dziļurbums joprojām ir izmantojams. Gada sākumā ūdens paraugus no urbuma ņēmusi Skrundas firma "Urbumiņš Plus", kura tos nodevusi "Liepājas ūdens" laboratorijai analīžu veikšanai.

Portāls jau rakstīja, ka šis dziļurbums Liepājai ir milzīga vērtība. Kā portālam pastāstīja "Urbumiņš Plus" valdes priekšsēdētājs Jānis Brūveris, šobrīd tāda ierīkošana maksātu vismaz pusmiljonu latu un Latvijā speciālisti tādus neveic.

Liepājas vadības ieceres atjaunot kurortoloģiju vizītes laikā atzinīgi novērtēja arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. "Bēdīgi ir tad, ja pilsētā ir tikai kurortoloģija un ekonomiska problēma ir tās sezonalitāte," sacīja ministrs. Viņaprāt, kūrorta tradīciju atjaunošana veicinātu pilsētas atpazīstamību un tūristi būtu ieinteresēti Liepājā pavadīt ilgāku laiku, nekā tas ir šobrīd.

Jau ziņots, ka viens no infrastruktūras objektiem, kuru atjaunojot tūristus varētu piesaistīt arī ziemas sezonā, ir Liepājas sanatorija. Šādu viedokli iepriekš vairākkārt paudis domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

"Ūdens ir aptuveni 40 grādus silts, tāpēc to varētu izmantot arī ziemā vaļējos baseinos," nākotnes perspektīvas iezīmēja mērs, uzsverot, ka tā būtu viena no Liepājas tūrisma attīstības iespējām. Viņš informēja, ka zem Liepājas atrodoties tā saucamais Saules ūdens, kas pēc ķīmiskā sastāva esot ļoti līdzīgs Nāves jūras ūdenim un palīdz ārstēt gan ādas, gan nervu slimības.

Iepriekšējos gados par kurortoloģijas attīstību Liepājā interesi izrādījuši dažādi uzņēmēji, gan vietējie, gan arī bijuši interesenti no Slovākijas un Izraēlas. Piemēram, 2006.gadā valdība atbalstījusi Liepājas uzņēmēja Andra Griģa ieceri būvēt sanatoriju Jūrmalas parka ziemeļu daļā, taču šī iecere nav īstenota. Kā atzinis Sesks, arī pēdējā pusgada laikā ir bijuši uzņēmēji, kas interesējusies par iespējām attīstīt kurortoloģiju.

Liepāja kā peldvieta ir pazīstama no 1810.gada. No 1834.gada jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļuva 1860.gadā, kad uzbūvēja "Nikolaja peldu iestādi".

Padomju gados Liepājā darbojās sanatorija "Liepāja".