Papildināts. Gada pirmajos trīs mēnešos putekļu daudzums Latvijas pilsētu ielās vidēji divas reizes pārsniedzis maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, Liepājā dažkārt – pat sešas.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos putekļu daudzums Latvijas pilsētu ielās, kurās ir liela satiksme, vidēji divas reizes pārsniedzis Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju, liecina aģentūras BNS apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Dati apkopoti par gaisā suspendēto cieto daļiņu PM10 un PM2.5 koncentrāciju Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Lielākās problēmas Latvijas pilsētās ir ar putekļu PM2.5 piesārņojumu – to veido daļiņas ar diametru līdz 2,5 mikrometriem.

Putekļu PM2.5 vidējā koncentrācija O.Kalpaka ielā, Liepājā, un Atbrīvošanas alejā, Rēzeknē, pēdējos trīs mēnešos bijusi aptuveni 21 mikrograms kubikmetrā, bet pieļaujamais vidējais daudzums gadā ir desmit mikrogramu. Kronvalda bulvārī, Rīgā, kur mēra pilsētas fona piesārņojumu, PM2.5 vidējā koncentrācija gada pirmajos trīs mēnešos bija 18,4 mikrogrami kubikmetrā.

Cieto daļiņu PM2.5 atļautā diennakts vidējā koncentrācija, kas ir 25 mikrogrami kubikmetrā, pārsniegta vidēji katru ceturto dienu. Liepājas novērojumu stacijā no janvāra līdz martam bijušas 28 dienas, kurās pārsniegta šī norma.

Lielākais putekļu piesārņojums visās monitoringa stacijās reģistrēts 21.janvārī, kad Latvijā valdīja bezvējš un sals, daudzviet veidojās migla.

Augstākā putekļu PM10 vidējā koncentrācija novērota Brīvības ielā, Rīgā – šo putekļu vidējais daudzums trīs mēnešos bijis 39 mikrogrami kubikmetrā. Rēzeknes un Liepājas novērojumu stacijās putekļu PM10 vidējais daudzums bijis attiecīgi 25 un 28 mikrogrami kubikmetrā.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka PM10 koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramu kubikmetrā diennaktī un 20 mikrogramu kubikmetrā gadā. Liepājas un Rēzeknes monitoringa stacijās diennakts pieļaujamais putekļu PM10 daudzums pārsniegts attiecīgi sešas un astoņas reizes.

Turklāt jāņem vērā, ka pēdējos trīs mēnešos no katras stacijas trūkst datu par piecām līdz septiņām dienām. Datos par gaisa kvalitāti redzamas arī neprecizitātes, piemēram, izmērītā PM2.5 koncentrācija daudzās dienās pārsniedz PM10 koncentrāciju, lai gan tas nav iespējams, jo cieto daļiņu PM10 skaitā ietilpst arī sīkākie putekļi PM2.5.

Lielāko risku veselībai un dzīvībai rada tieši vissīkākās – PM2.5 – daļiņas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu putekļu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi.

Pasaules Veselības organizācija lēš, ka gaisa piesārņojums ik gadu izraisa 5,5 miljonu cilvēku nāvi. Bīstamākais ir gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu savas dzīves.

Papildināts. Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls portālam sacīja, ka "brauktuvju tīrīšana no ziemas kaisāmā materiāla sākta jau pirms mēneša, kas ir daudz ātrāk, nekā citus gadus, un lielos vilcienos saslaku savākšana jau būs beigusies". Taču tranzītielu uzkopšana, tajā skaitā O.Kalpaka iela, kur atrodas monitoringa stacija, turpināsies, un tas tiekot darīt regulāri. Brauktuvju tīrīšanā tiek izmantota gan tehnika, gan roku darbs, sacīja Štāls. Viņaprāt, ziemas saslaukas uz brauktuvēm ir tikai viens no faktoriem, kas rada kaitīgos putekļus pilsētā. "Putekļi uz ielām rodas arī no pieguļošajām teritorijām – ietvēm, kuras sētnieki netīra tik naski, kā to dara brauktuvju tīrītāji, grants seguma ielām, diemžēl arī atsevišķi ietvju posmi ir ļoti sliktā stāvoklī, un no tiem tāpat rodas putekļi."

Piesārņojuma iemeslus komentēja arī pašvaldības Vides nodaļa:
"Pie noteiktiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem konkrētās dienās ir novērojams atsevišķu piesārņojošo vielu koncentrācijas palielinājums, bet kopumā gaisa kvalitātes normatīvi  Liepājā netiek pārsniegti, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.  

Lielāka putekļu koncentrācija parasti tiek novērota tieši sākoties pavasarim, tas daļēji skaidrojams ar to, ka no ielām vēl pilnībā nav novākts atlikušais ziemas ielu kaisīšanā izmantotais materiāls un sausā un vējainā laikā tas rada putekļus. Putekļu piesārņojums pilsētā rodas dažādu procesu rezultātā – no automobiļu izplūdes gāzēm, degvielas, dedzinot atkritumus u.c.

Latvijā gaisa kvalitātes līmeņa nodrošināšanu regulē atbilstoši MK noteikumiem Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti". LVĢMC mājas lapā pieejamā informācija par gaisa kvalitāti Liepājā šā gada janvārī un februārī liecina, ka PM10 janvārī pārsniegts piecos gadījumos (pieļaujams 35 reizes gadā), bet februārī viss ir bijis normas robežās.

Ņemot vērā, ka Latvijā gaisu visvairāk piesārņo tieši autotransports, atgādinām, ka arī ikviens iedzīvotājs var rūpēties par to, lai rūpētos par gaisa kvalitāti. Viena no iespējām kā uzlabot gaisa uzlabot situāciju ir retāk izmantot privāto transporta līdzekli un biežāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu un velosipēdu.

Tāpat iedzīvotājiem nevajadzētu dedzināt atkritumus, tajā skaitā lapas, zarus, plastmasu, ar laku/krāsām/līmi apstrādātus koksnes atkritumus, jo arī tie rada gaisa piesārņojumu."