Antona Vites vārdā nosauktās ielas ēka Nr. 13 projektēta 1877.gadā. Projekts izstrādāts pēc rātskunga Ādolfa Andresa pasūtījuma, un tā ēka arī ieguvusi savu vēsturisko nosaukumu – Andresa villa.

Kā vēsta Liepājas latviešu kalendārs, Ādolfs Andress bija ēkas īpašnieks līdz 19.gadsimta beigām, bet ko 1900.gada ēka piederējusi Šulmana (Shulman) dzimtai.

Pēc zemesgrāmatā pieejamās informācijas arī 1997.gadā īpašums denacionalizēts Romanam, Stellai, Kristīnei, Artūram un Dzintrai Šulmaniem. Arī šodien ēka saglabāta dzimtas īpašumā. Agrāk ēka celta kā vienas ģimenes dzīvojamā māja, bet šodien to apdzīvo vairākas, savā starpā nesaistītas, ģimenes.

Vites iela 13 ir daļa no ēku kompleksa, kas sastāv no zemesgabala 3232 kvadrātmetru kopplatībā un namīpašuma – divām koka dzīvojamām ēkām un divām saimniecības ēkām. Zemesgrāmatā minēta viena kopēja adrese abām ēkām – Vites iela 11/13.

Villa ir ievērojama tās ārējā izskata dēļ, kurš gan zaudējis savu agrāko šarmu, taču tas nemaina faktu, ka ēkai piemīt ievērojama arhitektoniska vērtība. Ēkas projektētājs ir vācu arhitekts Pauls Makss Berči, kurš sniedzis lielu pienesumu Liepājas arhitektoniskajai attīstībai 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā.

Arhitektūras pētniece Silvija Ozola raksta, ka būve celta "šveiciešu stila" plānojumā, to raksturo koka ēkas ar masīviem rotājumiem un izvirzījumiem, kuri asociējas ar Alpu kalnu māju arhitektūru. Mākslinieciski izteiksmīgu P. M. Berči projektēto ēku darīja simetrijas asij pakārtota galvenās fasādes kompozīcija, kur stāvā jumta izbūve, logi ar ēkas dekoratīvajam tēlam atbilstošu dekoru uzsvaru lika uz ieeju ēkā.

"Villas tēla pamatā nav glīti izzāģētu ornamentu, bet gan dramatisks konstrukcijas veidojums, baļķi, kas satiekas, krustojas, un sasaucoties ar trīsstūra zelmeņiem, stāvajiem jumtiem un tornīšiem rada spraigu lineāro un gaismēnu spēli. Šīs iezīmes asociējas vairāk ar gotiskās koka arhitektūras paraugiem, ne tik ļoti kā ierasto "šveiciešu" mājas tipu," raksturo vēsturnieks Imants Lancmanis.

Šodien villa zaudējusi daudzas no minētajām arhitektūras niansēm, piemēram, smailos torņus, greznos balkonus un citus dekoratīvos elementus, kuri ēkai piešķīra māksliniecisko vērtību. Šodien villu Vites ielā 13 var atpazīt tikai pēc logu ornamentiem un izvirzītās verandas.

Ievērojama ir ne tikai ēkas arhitektūra, bet arī iela, uz kuras ēka atrodas. Vites iela nosaukta Liepājas tirgotāja un mecenāta Antona Vites (1716. – 1797.) vārdā. Savukārt netālu esošā Hika iela nosaukta viņa drauga un biznesa partnera Lorenca Joahima Hika (1716. – 1788.) vārdā. Abi vīri dzimuši Liepājā tirgotāju ģimenēs un gājuši savu tēvu pēdās, arī kļūstot par tirgotājiem. Draugi kopīgi nodibināja firmu "Vite un Hiks".

Savu uzmanību tirgotāji izpelnījās ar dāsnumu, jo 1779.gadā abi parakstīja kopīgu testamentu, saskaņā, ar kuru pēc abu nāves atstātais kapitāls tika izlietots bāriņu nama ierīkošanai. Neoficiālos informācijas avotos minēts, ka ziedotā summa bija 238 845 dālderi. "Sākotnēji bāriņu nama celtniecībai tika iegādāts nams Kungu ielā 21. Vēlāk bāriņu nams tika pārcelts uz Smilšu ielu (tagad Bāriņu iela). Patversme savu darbību sāka 1798.gadā," stāsta vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

Arī viesnīcā "Promenade Hotel" Vites un L. Hika vārdā nosauktas konferenču zāles – Vites zāle, Hika spīķeris un Hika spīķera terase. Avotos minēts, ka abi vīri bijuši šīs ēkas, kādreizējā ostas spīķera, pirmie īpašnieki.