Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis ir lepns par pārvērtībām, kas pēdējos gados notikušas skolā un kas turpināsies jau šoruden.

Tas ir acīmredzams, kad pēc preses konferences, kurā Liepājas domē valdošās koalīcijas (pie tās pieder arī Valcis) vadītājs Uldis Sesks un viņa vietnieks Vilnis Vitkovskis informēja par skolu modernizācijai pieejamo Eiropas finansējumu, ģimnāzijas direktors žurnālistiem izrāda ēku – no pagrabstāva līdz vēl neremontētajam trešajam stāvam. Jaunā vide vairāk mobilizējot skolēnus darbam, mainījusies arī attieksme pret to – bērni pret atjaunotajām telpām, jaunajām mēbelēm izturoties daudz saudzīgāk.

Jauna ēra
Valcis piekrīt, ka zināmā mērā pēc sāktās renovācijas skolā sākusies jauna ēra, jo "tādu remontu mēs varam uztaisīt vienreiz simts gados". Taču tajā pašā laikā ēka nav sabojāta. Pašam katru dienu nākot iekšā skolā, pārņemot divējādas izjūtas – viss tik skaisti izremontēts, tajā pašā laikā – tā ir tā pati, vecā skola ar savu auru, kāda tā bijusi, kad pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados direktors tajā ienācis pirmoreiz.

Pagrabstāvā Valcis izrāda atjaunotās garderobes telpas, kas tagad atkal atrodas vēsturiski tai paredzētajā vietā. Bez virsdrēbju pakaramajiem, kas ne ar ko īpašu neizceļas, te ir arī 555 (ģimnāzijā mācās 550 skolēni) skapīši – neliela seifa izmērā, paredzēti skolēnu personīgo mantu glabāšanai. Pēc direktora sacītā – skolēnu iemīļoti, dažam tas pat esot kā mazs "altārītis", paslēpts aiz slēdzamajām durtiņām.

Pagrabstāvā atrodas arī moderna ēdnīca ar palieliem apaļiem galdiem, ērtiem, viegliem krēsliem, ko ātri iespējams "sakabināt" ap galda virsmu, ja jātīra grīda. Samērā nelielajā ēdnīcas telpā tagad vienlaikus var atrasties ap 80 cilvēku (ieskaitot stāvvietu galdiņus).

Gan ēdnīcas, gan klašu mēbelēm izstrādātas vienotas dizaina vadlīnijas, tās izgatavotas Somijā. Ļoti kvalitatīvas, ērti lietojamas, ekoloģiskas, uzsver direktors. Vienā no mācību klasēm mēbeles iespējams sabīdīt lielākās vai mazākās grupās, pēc vajadzības. Galdi un krēsli – gan bērza lamināta, gan kompozītmateriāla – iepirkti jau 2013. –2014.gadā.

Pagrabstāvā ierīkots arī pacēlājs, ja gadījumā skolu vēlētos apmeklēt kāds audzēknis invalīda ratiņos. Pagaidām gan tas stāv neizmantots.

Kādreizējā baseina telpās pagrabā ierīkota telpa fitnesam vai neformālām diskusijām, dušas, tualetes, garderobe zēniem un meitenēm – tas, kas skolai pietrūcis līdz tam. Savulaik baseins bijis "ekstra", kādas nav citām skolām, taču šobrīd 10 metrus garais baseins ģimnāzistiem tik un tā būtu par mazu, saka direktors, tāpēc tā pārbūve ir viens no renovācijas "veiksmes stāstiem".

"Ieguvums ir daudz lielāks, nekā zaudējums."

Sporta zālē, kur ieklāta jauna, sporta parketa grīda, gaidot Pēdējā zvana dienu, izklāts mīkstais paklājs un salikti galdi, kas ir saliekami un ikdienā aizņem nelielu stūrīti.

Veiksme – arhitektu izvēle
Ja ēkas arhitektu Melvilu var saukt par ģeniālu skolas ēkas projekta radītāju, tad arī  renovācijas projekta autori arhitektes Ilzes Mekšas vadībā ir mūsu "veiksmes stāsts" – vairākkārt uzsver Valcis.

"Jauni cilvēki, mazliet pāri trīsdesmit gadiem, ļoti mūsdienīgi domājoši, tajā pašā laikā ar lielu pietāti pret vēsturisko vidi."

Ka seno auru izdevies saglabāt vai pat atjaunot, pierādot fakts, ka daudzi, ienākot skolā, ar izbrīnu secina, ka "nekas jau nav mainījies". To teicis arī skolas absolvents, viens no kompānijas "Mikrofona ieraksti" vadītājiem Guntars Račs, tūdaļ gan piebilstot, ka pārmaiņas ir, bet tās ir tik neuzkrītošas, ka nebojā kopiespaidu. Valcis domā, ka lielā mērā tas ir tāpēc, ka saglabātas vecās koka, betona un flīžu grīdas, kā arī rasts veiksmīgs krāsu risinājums un kombinācijas sienām un durvīm, kas daudzviet atbilst vēsturiskajam. Arī tam visam savas vadlīnijas devuši arhitekti.

Turpmāk
No ERAF (Eiropas reģionālās attīstības fonds)  līdzekļiem – 10,4 milj.eiro, kas pieejami no 2016. līdz 2020.gadam, un paredzēti, lai "uzlabotu vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi", ģimnāzijai atvēlēti 1,7 miljoni eiro, lai padarītu to par metodisko centru.  

"Ieviesīsim modernāku, viedāku aprīkojumu 7 dabaszinību – ķīmijas, fizikas, bioloģijas, matemātikas, informātikas – kabinetos, kā arī ķīmijas, bioloģijas, fizikas laboratorijās, veidosim arī īpašu IT laboratoriju."  

Vienlaikus paredzēts pabeigt pirms trīsarpus gadiem sākto ēkas renovāciju. Valcis lēš, ka darbi varētu sākties jau šajā rudenī. Renovācijas pēdējās četrās kārtās plānots atjaunot foajē un bibliotēku, padarot to ergonomiskāku, 3.stāva klašu telpas, gaiteņus, kur izvietos arī mīkstās mēbeļu grupas atpūtai starpbrīžos, nomainīt komunikācijas, pabeigt cokola stāva atjaunošanu un ēkas pagalma puses fasādi, izbūvēt sporta laukumu un labiekārtot pagalmu ap to, ierīkojot atpūtas zonas.

Ne visus plānotos darbus varēs segt no ERAF, būs vajadzīgs arī pašvaldības finansējums.

"Sagatavošanas darbi ir veikti, visi projekti ir gatavi," jau iepriekš portālam sacīja Valcis.

Portāls jau rakstīja, Liepājas Valsts 1.ģimnāzija līdz šim jau piedzīvojusi 28 renovācijas kārtas, vēl palikušas četras.

Uzziņa
Jau ziņots, ka renovācijas darbi sākās 2013. gada vasaras beigās, bet pirms tam tika veikta ēkas vēsturiski arhitektoniskā izpēte. Renovācijas uzsākšanai 2013.gadā tika piešķirti Ls 501 801,48. Savukārt 2014.gada maijā tika nolemts Valsts kasē ņemt ilgtermiņa aizņēmumu 1 413 315,61 eiro apmērā uz laiku līdz 15 gadiem par Valsts kases noteikto procentu likmi. Saskaņā ar lēmumu, 2014.gadā tika plānots izņemt 987 360 eiro, 2015.gadā – 425 955,61 eiro. Atdošana plānota no Liepājas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2017.gadu. Toreiz 1.ģimnāzijas renovāciju pilnībā plānoja pabeigt divu gadu laikā.

Pašvaldības rīkotajā konkursā par pirmo trīs kārtu būvdarbu veikšanu 2014.gadā uzvarēja SIA "UPTK". Līguma summa bija 449 985 lati jeb 618 077 eiro.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka celta 1912.gadā kā sieviešu ģimnāzija pēc Ludviga Melvila 1906.–1907.gadā izstrādātā būvprojekta.

Ēka ir viens no izcilākajiem Eiropas augstāko standartu jūgendstila arhitektūras paraugiem, kuram skolu ēku arhitektūrā Latvijā līdzvērtīgu faktiski nav, izņemot vienīgi ēku Rīgā, Strēlnieku ielā 4a, kura celta 1905.gadā pēc būvinženiera Mihaila Eizenšteina projekta. To atzinis arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš savā pētījumā ''Liepājas jūgendstila arhitektūra".

Kopš 2013.gada maija ēka iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.