Jūras spēku Mācību centrs noliedz, ka naftas produktu piesārņojums Karostas kanālā nāk no tā piestātnes. „DG Termināls” atzīst, ka teritorija, ko tas nomā, ir stipri piesārņota.

Portāls nesen rakstīja par Karostas kanālā kārtējo reizi novēroto naftas produktu plēvi. Reģionālās vides pārvaldes amatpersona pieļāva, ka vainojams varētu būt gan uzņēmums „DG Termināls”, gan kāds kuģis, kas piestājis Jūras spēku Mācību centra piestātnē.

Esam saņēmuši skaidrojumu no Aizsardzības ministrijas (AM), kurā teikts:
„Jūras spēku Mācību centra (JS MC) komandieris komandleitnants Uldis Zupa informē, ka Jūras spēku mācību centrs pievērš pastiprinātu uzmanību vides saglabāšanas jautājumiem un savā darbībā vadās gan no starptautiskām konvencijām, gan nacionālās likumdošanas, gan no iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Liepājas ostas piestātnē Nr.2, kura ir nodota JS MC lietošanā un kura ir pieminēta rakstā, minētajā laikā nekādas darbības ar naftas produktiem, kuru rezultātā tie varētu noplūst, nav veiktas un attiecīgi pieņēmums par piestātnē pietauvotajiem kuģiem kā iespējamo piesārņojuma avotu ir aplams un maldinošs.

Visas darbības piestātnē, kuru rezultātā pastāv naftas produktu noplūdes risks, ir reglamentētas, tās tiek rūpīgi veiktas un kontrolētas, šādi samazinot jebkādu noplūžu iespējamību.”

Kā teikts ministrijas Preses dienesta sagatavotajā atbildē, arī Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkuma centra (VAMOIC) reģionālais pārvaldnieks un konkrētā objekta – Aizsardzības ministrijai piederošās teritorijas nomnieks „DG Termināls” – nav konstatējuši avārijas stāvokli vai naftas produktu noplūdi.

Taču „atbilstoši nomas līgumam, „DG Termināls” ir atbildīgs par vides aizsardzības prasību ievērošanu objektā.”

Karostas kanāls ir viena no visvairāk piesārņotajām vietām Latvijas teritorijā, un tā attrīšana aizņems gadus, tādejādi ik pa laikam, mainoties ūdens temperatūrai, vēja virzienam vai straumēm parādīsies arvien jaunas piesārņojuma pēdas – tāpat kā joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija ne tikai PSRS armijas poligonos, bet arī pilsētu centros, uzsver ministrija.

„Piesārņojuma attrīšana Karostas kanālā ir tik dārga, tehnoloģiski sarežģīta un laikietilpīga, ka nav un nevar būt Aizsardzības ministrijas kompetence. Vides piesārņojuma likvidācijai bijušajā PSRS kara bāzē, Liepājas Karostā, Latvijas valsts īsteno virkni vides projektu, konkrēti 2013.gada 12.februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš un pilnsabiedrības "SB&B" vārdā – privātās SIA "Boskalis International B.V." direktors Mattijs Siebinga un SIA "Skonto Būve" projektu vadītājs Juris Pētersons – svinīgi parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotās vietas "Liepājas Karostas kanāls" projektēšanu un sanācijas darbu veikšanu,” teikts ministrijas atbildē.

Sazinoties ar „DG Termināls” izpilddirektoru Imantu Visminu, portāls noskaidroja, ka uzņēmums no AM nomā 14 ha lielu teritoriju, kura ir stipri piesārņota. „Tur daudzko var atrast – ne tikai caurules un rezervuārus, arī gūstekņu līķus,” sacīja Vismins.

Pēc Vismina teiktā, teritorijā atrodas arī vecs naftas produktu pazemes rezervuārs, apmēram trīs, četrus metrs dziļš, ap 20 metriem diametrā. „Tas ir no metāla, nevis ķieģeļiem, kā sacīja Reģionālās Vides pārvaldes pārstāvis, ķieģeļi apmūrēti tikai ap tā virszemes daļu. Mēs šo rezervuāru nelietojam, tas vienkārši ir šajā teritorijā. Mēs pat šogad esam atsūknējuši no turienes vecās nogulsnes, kas tur atrodas kopš padomju laikiem.”

Uzņēmums „krājot naudu” un domājot par to, kā demontēt šo veco rezervuāru, taču tas esot sarežģīti.

Vismins pieļauj, ka piesārņojums, kas kā naftas produktu plēve ik pa laikam redzams kanālā, ar kuģa dzenskrūvi tiek uzvandīts no kanāla grunts.

„Ūdens līmenis kanālā mēdz svārstīties par 70 – 80 centimetriem, pašlaik tas ir nokrities un, kad kuģi pa to izbrauc, tiek uzvandītas duļķes.”