Ūliha ielā 46 ēka ar izsmalcinātas eklektikas stilā veidotu fasādi, pārvērtusies par bezpajumtnieku midzeni un atkritumu izgāztuvi. Ārzemēs dzīvojošs īpašnieks par to neliekas ne zinis.

Pagājušā gadsimta beigās atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados tika pieņemts likums par īpašumu atgriešanu to likumīgajiem īpašniekiem vai mantiniekiem, tā sauktais Denacionalizācijas likums. Līdz pat 1998. gadam bijušie īpašnieki varēja pieteikties uz saviem vēsturiskajiem īpašumiem un bez liekām problēmām tos arī saņemt atpakaļ. Šoreiz nerunāšu par likuma darbības antisociālo raksturu, kas, fantastiskos apmēros politiski lobēts, palīdzēja sašķelt lielu daļu Latvijas sabiedrības.
Tai tika iegalvots, ka  likuma mērķis ir katram īpašumam sameklēt saimnieku, kā rezultātā atgriezt, un arī Liepājā, sakoptu vidi un saglābt tās kultūrvēsturisko mantojumu. Daudzas Liepājas ēkas tam ir pozitīvs piemērs. Tomēr gadu no gada kopējā situācija neuzlabojas, bet pasliktinās.
Kā konkrēts piemērs un diemžēl arī absurdās likumdošanas upuris ir uzskatāms  kādreiz staltais Rēderu nams Ūliha ielā 46. Ēka ar izsmalcinātas eklektikas stila veidotu fasādi kādreiz piederēja Liepājas turīgam pilsonim Vilhelmam Rēderam, kas savas villas projektu 1897. gadā pasūtīja slavenajam zviedru arhitektam Kārlim Eduardam Srandmanim. Arhitekts veidojis arī villas interjerus. 1994. gada sākumā īpašumus atguva Rēderu mantinieks Heinzs Rēders, dzīvojošs Vācijā. Kopš tā laika nama stāvoklis ir tikai pasliktinājies un viss tur „gājis uz galu”. Nu jau kādreiz lepnajā villā neviens nedzīvo un kādreiz ērtās istabas pārvērtas par klaidoņu "Meku” un atkritumu poligonu.
Portāls www.irliepaja.lv turpinās sekot līdzi šīs un citu, kādreiz lepnu, bet tagad neapsaimniekotu un apdraudētu Liepājas vēsturisko ēku likteņiem.