Piedāvājam mūsu lasītāja Ulda Bokuma pārdomas un viedokli par to, kā dažādi projekti Liepājā īstenojušies un arī nav īstenojušies, un kā šajā kontekstā izskatās iecere par daudzdzīvokļu mājokļu būvniecību.
***
Jaunā Rīgas teātra iestudējuma "12 krēsli" anotācijā rakstīts: "Šī stāsta varoņi Ostaps Benders ar savu kompanjonu Kisu sen jau ir folklorizējušies, un vizualizēt tos uz skatuves no mūsu puses ir bezkaunīga un bezcerīga drosme...". Arī Liepājā ir gan savi folklorizējušies varoņi, gan Lielo Vasjuku projekti, gan šaha partijas, gan krēsli.
2014.gadā parādījās pirmais lielais Vasjuku projekts, par kura milzu perspektīvām un ieguvumiem portālā irliepaja.lv pastāstīja kāda ar Liepājas lidostu saistīta amatpersona:
""Perspektīvākie galamērķi no Liepājas lidostas varētu būt Maskava, Sanktpēterburga, Hamburga, Berlīne, Stokholma un Oslo, sacīja Sprūde, norādot, ka arī Kopenhāgena ir lielisks galamērķis, taču šajā maršrutā būtu jākonkurē ar Palangas lidostu, līdz ar to šāds reiss no Liepājas būtu rūpīgi jāizvērtē".
Protams, laiki bija mainījušies, mokošā privāto ārvalstu investoru meklēšana jau "Lielā dzintara" būvniecības laikā tika aizstāta ar ES fondu piesaisti, un jau 2016.gada 26.maijā Civilās aviācijas aģentūra Liepājas lidostu sertificēja komerclidojumiem.
Tātad, drīz jau apritēs desmit gadi, kopš "sekmīgi" lidojam.
Taču arī ar to Vasjukos nebija pietiekami, jo kā 2018.gada 25.maijā lasāms portālā irliepaja.lv:
"...slēgtā futbola halle primāri būs paredzēta treniņu procesiem un futbola mačiem, turnīriem, bet, protams, tajā varēs notikt arī kultūras pasākumi. Tā būs tādā lielumā, ka varēs uzņemt vismaz 10 000 skatītāju arī kāda koncerta gadījumā. Tā būs lielāka par "Arēna Rīga"" atklāja Sesks".
Protams, tas taču nekas, ka pēc četriem gadiem uzzinām, ka maksimālais pieļaujamais cilvēku skaits hallē ir līdz 500 cilvēkiem. Tā gadās... Šajā gadījumā gan noteikti vēlos uzsvērt, ka arī nekļūstot gluži par dižprojektu, LOC Futbola halle tomēr bija ilgi gaidīts un Liepājai ļoti nepieciešams sporta objekts.
Šoreiz neiztirzāšu Vasjuku tēmu daudzo industriālo un infrastruktūras objektu jomā, jo man šķiet, ka jaunie un glancētākie Vasjuki ir tapuši tieši Liepājas mājokļu problēmu risināšanas sektorā.
Šogad aprit teju divdesmit gadi, kopš teritorijai, kuru liepājnieki dēvē par "Pakaviņu" vai Dienvidu fortiem, 2005.gada pavasarī tika apstiprināts detālplānojums. Detālplānojums bija izstrādāts teritorijai starp Klaipēdas ielu, Vaiņodes ielu, kāpu joslu un Baltijas jūras parka rezervēto teritoriju, un, starp citu, Baltijas jūras parks ir vēl viens sens Liepājas Vasjuku projekts, lai gan ar to vairāk saistīti privātie uzņēmēji, nevis Rožu iela. Parka attēlus var apskatīt šeit.
Kopš tā laika izčibējis neviens vien dižprojekts, mainījušies un pieskaņoti detālplānojumi, tomēr kāre pēc kārtējiem Vasjukiem nav zudusi.
Par to varējām pārliecināties pagājušajā nedēļā notikušajā Liepājas domes, bet pirms tam – Attīstības komitejas sēdē, kurā pieņemtos lēmumus par tehniskās dokumentācijas izstrādes uzsākšanu publiskās infrastruktūras izveidei Klaipēdas ielā 138 deputāts Uldis Sesks nodēvēja par "svarīgu vēsturisku soli", bet Liepājas mērs Gunārs Ansiņš savā Facebook profilā notikušo ilustrēja ar skaistu fotostāstu un tekstu:
"Pārskatāmā nākotnē šo skaisto vietu, jaunu dzīvojamo rajonu netālu no pludmales par savām mājām varētu saukt ap 1000 esošo un topošo liepājnieku".
Runa ir par izstrādāto lokālplānojumu, kas paredz attīstīt jaunu dzīvojamo rajonu Klaipēdas ielā 138. Vienlaikus sabiedrība tika informēta, ka Liepājas pašvaldība jau noslēgusi pilnvarojuma līgumu ar Tukumā reģistrēto uzņēmumu "ReBalt Investments", kurš vēlas būvēt divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ar 110 dzīvokļiem, kurās ar valsts finansiālu atbalstu varētu piedāvāt zemas īres mājokļus liepājniekiem.
Protams, šādas bildes un stāsti "gāž no kājām", tāpēc nedaudz atvēsināšu liepājniekus, jo mēra domātā "pārskatāmā nākotne" šajā kontekstā vispirms paredz tikai 25,43 hektāru lielās teritorijas revitalizāciju par diviem miljoniem eiro līdz 2027.gadam (sk. Rīcības un investīciju plāns).
Turklāt pirms nepilniem diviem gadiem nesekmīgi noslēdzās Klaipēdas ielai 138 blakus esošās jau revitalizētās teritorijas Vētru ielā 6 izsole, kurā ikvienam interesentam bija iespēja uzcelt deviņu stāvu dzīvojamo ēku. Vasjuku projektos šādi sīkumi ir otršķirīgi, tāpēc jo īpaši gribētu glancēto propagandu papildināt ar to, ko Latvijas likumdošana saprot ar "zemas īres mājokļiem liepājniekiem". Runa ir par MK noteikumiem Nr.459 "Noteikumi par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai [..]". Sadaļā "Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumi" teikts, ka "īrnieks maksā īres maksu apmērā, kas tiek aprēķināts atbilstoši īrētā dzīvokļa platībai un kas nepārsniedz 5 eiro/m2 mēnesī". Taču tas vēl nav viss, jo vēl ir 23. punkts "Papildus īres maksai īrnieks maksā" ar septiņiem apakšpunktiem un, protams, inflācija.
MK noteikumos (punkts 26.1) minēts arī tas, ka vidējā vienas dzīvojamās īres mājas viena dzīvokļa platība ir vismaz 52, 125 m2. Tātad, ja vien Tukuma firma nav plānojusi šos dzīvokļus izīrēt par zemāku īres maksu, varam vienkārši sarēķināt, ka cena par vidēja lieluma dzīvokli (tas varētu būt divistabu dzīvoklis) jau MK noteikumu pieņemšanas brīdī (2022.gada 14.jūlijs) ir ap 260 eiro. Obligāta ir arī nodrošinājuma maksa, minētie septiņi papildus maksājumi un maksa par komunālajiem pakalpojumiem.
Tāpēc gribu izmantot iespēju un tomēr palūgt gan Ansiņa kungu, gan citus iesaistītos precīzi, bez laipošanas atbildēt uz jautājumu: "Kāda būs šī "zemā īres cena" par divistabu dzīvokli? Un, vai pašvaldība garantēs, ka tā nebūs ne par centu augstāka?"
Manuprāt, lai arī Liepājā būtu kā normālā Eiropas pilsētā, vienīgais risinājums ir celt pašiem. Atcerēsimies, ka pirms 40-50 gadiem liela daļa daudzstāvu māju Liepājā tapa kā "kooperatīvi". Cilvēki izveidoja savu saimnieciskās darbības vienību – dzīvokļu kooperatīvu, atbilstoši dzīvokļa vērtībai, iemaksāja tajā savu paju, noslēdza līgumu ar būvnieku un jau pēc dažiem gadiem veiksmīgi ievācās savā dzīvoklī.
Zemi mājas būvniecībai piešķīra pašvaldība. Arī Klaipēdas 138 dižprojektā visu 25 hektāru īpašniece ir pašvaldība. Vai šo zemi vajadzētu pārdot? Iespējams, daļu, jo kādu mazumiņu pašvaldība varētu ieguldīt māju būvniecībā kā savu "paju", vienlaikus gan iestājoties "kooperatīvā", gan veicot šajās mājās dzīvokļu papildus iegādi pašvaldības vajadzībām.
Tā vietā, lai publicētu tikai skaistās bildītes, pašvaldība varētu aicināt uz tikšanos tos liepājniekus, kuri šajās mājās vēlētos dzīvot. Piemēram, ja ir 100 šādas ģimenes, viena jauna un moderna deviņu stāvu ēka nevienu investoru neinteresējošajā Vētru ielā jau ir "apdzīvota"!
Turklāt būsim vairs ne "zemas īres" liepājnieki, bet patiesi nekustamā īpašuma saimnieki. Mūsdienās "pajas" ne ar ko neatšķiras no padomijas laika "pajām", jo arī toreiz daudzi šim mērķim trūkstošo naudu aizņēmās. Esmu pārliecināts, ka arī bankas stāvētu rindā uz šādu projektu, līdzīgi tam, kā māju renovācijas kreditēšanā. Atcerēsimies, ka arī tai tika veltītas iedzīvotāju sapulces un dažādas konferences ar visu potenciāli iesaistīto pušu, arī iedzīvotāju, piedalīšanos.
Domājiet, diskutējiet, iniciējiet, nolādiet un spļaujiet zibeņus, bet – liepājnieki jau sen ir pelnījuši arī paši lemt par savu un pilsētas nākotni.
31
1